Nesen apprecējos, dzīvojam kopā arī ar vīra brāli un velns lai parauj, es viņā iemīlos ar katru dienu vairāk.
Zinu, ka tas ir slimi, bet tur nekā nevar darīt. Joks tāds, ka jūtu, ka arī brālim neesmu vienaldzīga, un tā nu abi kā 2 bērnišķīgi muļķīši, tēlojam, ka esam viens otra sabiedrībā tāpat vien.
jā, tas ir slimi, bet nenosodiet.
man tāda sajūta, it kā būtu jukusi, vīra brālis, miesīgs brālis, tas taču ir nenormāli!
lūdzu pasakiet ko darīt, un vīru es taču mīlu!
man pašai par sevi vnk vairs nav ko teikt, zinu ka noteikti apēdīsiet bez sāls, bet vismaz izkratu sirdi...