Labrīt,
Neesmu izgulējusies un cenšos sevi noskaņot darbam. Rīts sākās labi-ar potenciālo klientu manam uzņēmumam, bet miega bads dara savu, tāpēc baudu kafiju un sērfoju internetā, kamēr acis vēl ir aizvērtas :)
Es nevaru aizmigt tikai tad, ja draugs nav mājās un ir darba izbraukumā (kur viņam ir sasodīti traks šoferis) vai arī, kā piemēram, vakar, kad viņš izgāja pasēdēt ar draugiem.
Vakar sēdēju jaunajā dzīvoklī, kurā ar grūtībām atradu gultu, jo neskaitāmi čemodāni un maisi ar mūsu mantām uzdzen paniku. Grūti adaptēties, biju tik pieradusi pie bijušā dzīvokļa, lieliskās infrastruktūras un skaistā iekārtojuma, ka apziņa, ka nu esam tikuši pie sava dzīvokļa zaudē nozīmi. Visam pa virsu, piezvanīja nu jau bijusī kaimiņiene (kura ir labākā kaimiņiene pasaulē) un pateica, ka jau skumst pēc mums. Vēl uzzinājām, ka remonts dažādu apstākļu dēļ sāksies dzīvoklī tikai martā, kas nozīmē, ka man "daļējā graustā" nāksies vairāk nekā pusgadu ciesties.:( Ai, ir brīži, kad cilvēkam jāpriecājas, bet tāpat atrodas lietas, kas apbēdina.