kā jūs izvairaties viens no otra, bļāviens?

sorry par virsrakstu aiz dusmām un bēdām esmu iedzērusi

Ja tik loti gribas izvairities vienam no otra, tad kaut kas nav riktigi.
Jus visu laiku 24/7 esat kopa?

nē, nu pēc darba un pusdienlaikā, darbs līdz pieciem

Dīvaini izklausās. Pa dienu vai tad nestrādājat? Tad jau nemaz cik daudz laika kopā neiznāk. Ja ir vairāk nekā 1 istaba, tad dzīvojaties katrs savā.

Ooo, plkst. 16.00 un jau kokčiki? Kāpēc nē :D Par tēmu - vai tev ir darbs?

man jau negribas izvairīties, bet dažreiz saj;uta ka viņš nav radis ka tagad ir t;a kā ir, ai labi es nekomentēšu esmu iedzērusi, bet palasīšu jūsu atbidls

Es dzīvoju ar draugu vairāk nekā gadu, viņš strādā, es mācos. Nav nekādu problēmu, brīžiem pat viņš pietrūkst dienas laikā, kaut vai no rīta tikāmies un vakarā abi būsim mājās.

(tik agri dzert nav labi) :D

man tagad atvaļinājums

Nu tā noteikti nevajadzētu būt. Domāju, ka jārisina problēma, nevis " kur paslēpties", bet "kā nebesīt otru ārā" :D

tas gan, elīz :(

o parfait, šķiet ka mani ļoti saproti, ko tu daritu mana vietA?

Palabošu manis sacīto,- nav labi dzert, bet patīkami :D

Vai neviens no jums nestrādā, ka esat visu laiku viens otram blakus?
Pagalmā varbūt gluži nevajag iet sēdēt, bet ja esat visu laiku kopā, dažreiz varbūt padari, kādus mājas darbus un lai viņš dara, kaut ko citu.
Saprotu to situāciju, ja cilvēki visu laiku ir kopā, tad sākās, kaut kādas nesaskaņas ( saucamie mazie strīdi), tāpēc ieteiku varbut tev mazāk viņam pieverst uzmanību. Ne tik ļoti staigāt viens otram blakus. Nezinu, man nav tā bijis, parasti ja kas jādara, tad manējais mūk projām piem. no virtuves, kad jātaisa ēst vai jāmazgā trauki :D

Nu nav forši, ja ir vēlme izvairīties..
Bet pa lielam jau ik pa laikam katram ir savas darīšanas - tikšanās ar draugiem, kaut kādas atsevišķas pasēdēšanas, treniņi, utt.

Nu nezinu, ja jau tev darbs līdz 17.00, pa kuru laiku paspējat apnikt viens otram? :)

Tiešām dīvaini. :D Varbūt tad nesēdi visu dienu mājās, dodies viena/ar draudzenēm/draugu kkur atpūsties, kaut vai pastaigāties, lai neesi visu laiku mājās. Un tikai mēnesis pagājis? Ja tā turpināsies, tad kāzu problēma gan jau atkritīs pati par sevi. Un tas, ka precējušies, piemēram, nenozīmē, ka jābūt katru brīvu brīdi kopā kā salipušiem.

Pusi nedēļas es parasti neesmu Rīgā, tāpēc abiem no attiecībam ir atpūta. Bet tad, ja esam ilgstoši, tiekamies tikai ap 18:30, viņš virtuvē, es istabā, tad viņš pie TV, es istabā pie datora, tā kaut kā. Mums drīzāk ir tā, ka abiem trūkst otra uzmanības, tāpēc mēs, piemēram, pusdienās bieži randiņu sarunājam. Vispār pārsteidz, ka kādam pēc mēneša kopdzīves no otra jāizvairās...mēs guļamistabā vien dzīvotos tajā laikā

Ja jūtu, ka manējais kkāds jocīgs paliek, kad esam mājas divatā, tad saprotu, ka viņam meņkas no bezdarbības un šito visu huiņu kliedējam tā, ka dodamies ciemos pie draugiem, iedzeram, patusējam un atkal viss ir ok. reizēm pietiek, lai satiktu arī citus cilvēkus un atkal viss ir okei :)
Nu atkarīgs cik bieži jums tā notiek. :) Tā parasti mēs abi raujamies uz mājām, lai pavadītu laiku kopā.. bet gadās arī šitādi surpraizi :D

Ej skriet pēc darba (kādu stundiņu).
Satiecies ar draudzenēm.
Kaut vai pastaigājies pa veikaliem.

nu jau drīz būs mēnesītis kopš dzīvojam kopā

kā būs kad apprrecēsimies?

Nu ja jau pēc mēneša kopdzīves vienam otra par daudz, tad moš nemaz nevajag precēties????

Bet no savas pieredzes varu pateikt: mēs ar vīru strādājam vienā iestādē. Katrs savā struktūrvienībā, bet nu doma skaidra- dzīvojam kopā, ceļamies kopā, uz darbu ejam kopā, darba diena zem viena jumta (katram savs kabinets un darba specifika, bet nu tāpat pāris reizes pa dienu saskrienamies), no darba mājās ejam kopā, vakarus pavadam pārsvarā kopā, brīvdienas kopā, atvaļinājums kopā u.t.t. Karoče - 24/7 kopā:) Un zin ko??? Ne vienu reizi pa šiem gadiem neesmu iedomājusies,

ka varētu būt besīgi visu laiku vienam otru redzēt,