Sveikas!Kopš bērnībā apsaldēju nieres/urīnpūsli, tad gadās , ka šī kaite ķeras viegli. Nekur nenosalu, bet svētdien sāka sāpet vēders, dedzinoša sajūta makstī, tā man parasti ir pirms menesreizem,kurām ir jāsakas kuru katru dienu. Bet nekā, vēl nesākās. Bet pirmdien man sākās prolēmas ar čurāšanu, sāpes, dedzinoša sajūta, pastiprināta vēlme apmeklēt tualeti ik stundu. Mājās ir viss iespējas sākot ar uroseptu beidzot ar 5 nok, tās gan lietoju otro dienu bet labāk nav. Mana ārste atvaļinājumu viņu aizvieto bērnu ārste, kad aizgāju, tad teica lai dzer uroseptu, ka neko par pieaugušajiem nezina, pat analīzes nepiedāvaja. tad es sodien nodevu par savu naudu bez nosūtījuma urīnanalīzes, rīt būs atbilde, tad iesu pie ārstējošās ārstes māsiņas. Tas nav normāli. Rīt arī pie ginekologa iešu, jo nevaru saprast, kas par lietu, varbūt problēma cita.
Nen esmu pārvākusies uz citu pilsētu ir liels stress, jauns darbs diezgan nestabils, bet riskēju. Tikko piedāvāja man vasaras darbu nometnē uz trīs nedēļām, kamēr vēl nav jaunais darbs varētu pastrādāt, bet tur būs jādodas ekskursijās, bet atbildi vēl nedevu, bet jāizdomā divu stunu laikā, jo kur es varu braukt, iet darīt nav iespējams iztikt bez tualetes ne stundu. Ko darīt atteikt? Tur būtu jāstrāda katru dienu ari divas naktis, bet no vienas puses samaksātu labi, bet tad ar savu veselību netiktu pie ārstiem un neuzkrātu spēkus jaunajam darbam...viss tā noriebies, ja nav veselības ,tad laikam nekas neinterese. Tik daudz stresu ar visu pārvākšanos...ar draugu arī saspīlētas attiecības, jo visu laiku esmu uzvilkta sakarā ar veselību, vides maiņu
Laikam gribu situācijas vērtējumu no malas, vai vienkārši izkratīt sirdi....