Sveikas!:)
Sākšu ar to,ka esmu studente,dzīvoja kopā ar draugu pilsētā,kurā mācos,brīvdienās braucu pie vecākiem ciemos.Šovasar izlēmu sākt meklēt darbiņu,tā kā darba pieredzes nav,nebija nemaz tik viegli un vienīgā iespēja bija strādāt par auklīti,bērnus mīlu,tāpēc piekritu (kamēr nav citas iespējas,paralēli meklējot citu).Strādāju no sākuma divas nedēļas,pa dažām stundām,lai mazais pierod.Tagad jau esmu nostrādājusi mēnesi ar pusi..piezvana ļoti laba draudzene,kas pazīst šo ģimeni un sāk stāstīt,ka bērna māti neapmierina tas,ka es ar sīko biju aizgājusi uz kafejnīcu (tās bija divas reizes,pa visu šo laiku),ka viņa skaitot katru santīmu,a es redz staigāju un tērējos ,ka netaisās man apmaksāt manu gājienus,par to,ka ,kad atnāk mājās un es jau stāvu sagērbusies un neko nestāstu,kaut gan neatceros ne reizi,ka būtu nepastāstījusi ,ko pa dienu darījām,ko ēda u.tt,ka piezvanīju un pajautāju,kad pārradīsies no darra (viena vienīgā reize,kad viņa kavēja,bet es kavēju autobusu) un dažādi tādi sīkumi,varbūt skan muļķīgi,bet ļoti nepatīkami...acīs vienmēr smaida..tāda dusma parāva,strādaju 9 h dienā,pelnumazs ,tagad bija citi darba piedāvājumi,bet tā kā apsolīju nostrādāt līdz augusta beigām,būtu nekorekti aiziet pēkšņi..māja vnm sakopta,viss kā nākas ,kavē viņa bieži.no manas puses.ko teiksiet?jā..laikam skan diez gan bērniškīgi..bet parāva dusma..
182
