Stāvvietas koncertos

up

Stāvvietās esmu bijusi koncertos, kurus apmeklē tā dēvētais `mazo, spiedzošo meitenīšu` kontingents (pati tolaik biju vēlīns padsmitnieks), biju samērā tuvu skatuvei, redzamība laba, bet visu koncerta laiku blakus suinījās mazi sievieškārtas cilvēki ar niknām sejām un asiem nadziņiem.

Placebo koncertu savukārt vēroju no sēdvietas, bija mierīgi, ērti, redzamība atkal laba, bet pietrūka skatuves tuvuma.

Biju uz Linkin Park stavvieta, neteiksu, ka biju sajusma, vardu sakot neko neredzeu, bet toties dzirdeju.
Uz Rammsteinu gaju sedvieta-cita lieta.

Stāvvietām nav ne vainas, ja ir aktīvs koncerts, tad drīzāk sliktāk jūtas tie, kas sēž.
Nu man ar redzamību parasti viss ir kārtībā. Garāks augums, kā vidēji sievietēm, dod priekšrocības.

Atkariibaa no vietas, kur notiek koncis. Man pashai staavvietas labaak patiik, ja ir laba redzamiiba.

Es visos tādos lielajos koncertos esmu stāvējusi. Nevaru iedomāties, kā es varētu nosēdēt Rammstein, Metallica vai Apocalyptica. Man vajag izārdīties, izlēkāties, izbļauties līdzi tekstiem un pēc iespējas tuvāk redzēt mūziķus, jo ne jau katru dienu viņi ir LV. Mēs ar kompāniju vienmēr ejam laicīgi un ar redzamību nekad nav bijušas problēmas. Tikai vienā koncertā sanāca nostāties pilnīgiem idiotiem blakus, bet citur negājām, jo redzamība bija laba. Citā koncertā tieši otrādi - superīgi svešie bija blakus. Pat mani pa priekšu palaida, jo es īsāka un viņi man pāri mierīgi varēja redzēt. Nu, tā - es vienmēr esmu bijusi apmierināta. Sēžu tikai tajos koncertos, kur citas iespējas nav, bet tie jau arī parasti ir savādāka veida koncerti.

Es tā līdz galam nesaprotu cilvēkus, kuri labprātīgi uz lielu mūziķu koncertiem pērk sēdvietas. Pat tad kad mums bija sēdvieta - stāvējām.
Es pati esmu ļoti īsa, bet laikam es māku sev "izbakstīt" vietu un noturēt to, lai pūļa plūsmā mani diži neaizstumj uz citurieni un parasti ar redzamību dižas problēmas nav bijušas. :)

Vienīgā reize, kad koncertā esmu sēdējusi, ir Prāta vētra arēnā Rīga un varu teikt - nekad vairs. Emocijas nevar salīdzināt. Es parasti esmu viena no tām trakajām, kas raud, spiedz, lēkā, visiem kāpj uz kājām un saņem apkārtējo pārmetošus skatienus :D Bet tās emocijas, ja tā ir grupa, kas patiešām patīk - aaahhh.

Es eju tikai uz stāvvietām, un, lai arī kā gribētos uz pašu priekšu, palieku kādu nelielu gabaliņu nostāk, lai vairāk vieta apkārt un var izārdīties, esmu maza, bet ar redzamību nav bijušas problēmas. :) Priekšā ir superīgi, ka tik tuvu, bet parasti jau tur pārāk šauri. Ir vēl tās aizmugurējās stāvvietas dažreiz, tur gan es neietu, nedomāju, ka baigi var kaut ko redzēt, padejot pie live mūzikas gan.

Rammsteina jau nesedaa, staveju sedvieta, tik tuvak :D

Nu man arī it kā liktos kaut kā jocīgi ņemt sēdvietu, jo, zinot sevi, es noteikti nevarētu nosēdēt. Bet nez kā ir, ja priekšā ir paredzēta fanu zona un tikai pēc tam parastās stāvvietas? Tur aiz tās fanu zonas vispār vēl būs iespējams atrast kādu vietu ar redzamību? :D

Es tādos "lielajos" koncertos tikai un vienīgi pirktu stāvvietas - es tāpat nevarētu mierā nosēdēt,ja mīļākā grupa/dziedātāja turpat uz skatuves spridzinātu! Gribētos padejot līdzi :)
Cik esmu bijusi,cilvēki visapkārt ļoti pozitīvi,danco līdzi,nekādus trakos vai traucētājus neesmu manījusi!

Uz visiem koncertiem, izņemot kaut ko patiešām mierīgu, pērku tikai stāvvietas biļetes. Patīk gan dejot koncertos, gan būtu tuvāk skatuvei, ja vajadzīgs.

Un vispār - vai parasti tādos koncertos nav arī tie lielie ekrāni?

Es uz Leniju gāju fanu zonā, toreiz vēl nodomāju, ka negribētu būt tajā parastajā, jo patālu...bet, nu, varbūt, ka kaut ko jau tur var redzēt... :D

Un tās zonas ir arī kaut kā īpaši norobežotas, ja?

Man labāk patīk stāvvietas. Parasti kaut kā arī esmu tikusi ja ne līdz tiešam skatuves tuvumam, tad vismaz labas redzamības zonā. Atceros, ka Sigur Ros koncertā biju pie pašas skatuves, un tuvums kombinācijā ar mūziku (mani paķer depresīvas skaņas) bija vienkārši neaizmirstami.
Ja paveicas, tad stāvēt pie skatuves liekas gandrīz kā būt uz tās :D Bet sēdēšana kaut kur malās man nešķiet daudz labāka par koncerta skatīšanos televizorā. Nu, es spriežu pēc tā viena vai diviem koncertiem savā mūžā, ko esmu vērojusi no sēdvietām. Bet varbūt tie vienkārši bija ārkārtīgi ne-enerģiski koncerti, kas to vairs atceras.

Esmu bijusi daudzos koncertos un man patīk pēdējo rindu plusi: vienmēr var aiziet pēc aliņa, uzreiz atrast savu bariņu, un baudīt mūziku. Pirmajās rindās ja nēsi VIP jeb fanu zonā ir siļķes mucā, pat apgriezties grūti.

Vienmēr pērku stāvvietas biļetes un ar redzamību, ja laicīgi ierodas, viss ir ok :-) Sēdēt- nē, paldies! Tik pat labi varu pasēdēt pie tv :-D