Mūsu dīvainības

N :)

demoiselle, katram savs :) Es arī zinu vairāk cilvēkus, kas dara kā tu, bet doma vien jau liek saviebties :D

Tā, ilgi domāju, un izdomāju.
*kad ieraugu stroboskopa gaismas, man ir paniskas bailes no epilepsijas lēkmes. Vienmēr aizklāju acis ar roku.
*kad žāvājos, izdodu kliedzienveidīgas, ņurdošas skaņas
*LV tas ir normāli, bet šeit Meksikā tas skaitās kaut kas woow, ka staigāju pa māju plika
*man visu vajag iegooglēt un izpētīt. Ja dzirdu kādu jaunu faktu vai ko tādu, kas raisa interesi, pierakstu un iegoiglēju.
*man ir paranoja dziedāt citu klātbūtnē, vispār esmu paranoiska
*ēdu citronus un citus skābos. Ļoti garšo

- Patīk skaitīt lietas :D Cik cilvēku tur un tur, cik katram gadu utt.
- Domās iekārtoju vai remontēju/pārbūvēju mājas, dzīvokļus, kuros esmu bijusi.
- Visu daru nepāra skaitā.

*Man vienmēr vajag paraustīt durvju kliņķi pēc durvju aizslēgšanas - vai ir ciet :D. Vienu reizi to neizdarīju un aizbraucu uz mājām uz nedēļu. Visu to nedēļu stresoju par to, vai durvis aizslēgtas. Vnk...pēc tās paraustīšanas man it kā prātā atzīmējas, ka aizslēdzu :D
*Ja ēdu kartupeļus un dzeru kefīru klāt, tad daļu no tā kefīra pārleju pār kartupeļiem. Izklausās pēc kkādas cūkošanās, bet man tā garšo :D

Ši diskusija noteikti nomierina visas, kuras domā, ka ir nenormālas, kā arī mani :D
Es:
-nevaru pieskārties tikko vàrītām olām (ja ir tiešām liela vajadzība tās mizot, es izņemu no katla nepieskaroties ar pirkstiem, un uzleju eļļ, izrīvēju, un tikai tad varu mizot :D )
-baidos pa nakti piečurāt gultu, tāpēc pirms gulētiešanas pàrliecinos, ka esmu no sevis izdabūjusi laukà maksimumu
- naktīs nevaru paklausīties mūziku, jo šķiet, ka nedzirdēšu, ja kāds lauzīsies mājā
- visu laiku pārliecinos vai uz muguras nav iespiedies krūšturis un neredz tauku rieviņas, ne maz drusciņ.. Ja nu tomēr ir redzamas(ko nteijti redzu tikai es) , cenšos slēpt muguru
- nevaru nomizot kartupeļus ( sajūta, ja tos mizoju, ir aptuveni tāda it kā brauktu ar nagiem pa tāfeli, skrien šermuļi)
- vienmēr pirms kaut ko ēdu to paostu (restorānos utt. mēģinu to izdarīt slepus)
- kad iekàpju dušā, pirms sāku mazgāties, pārbaudu vēl vismaz 1 reizi vai durvis teišām ir aizslégtas
- nevaru aizmigt, ja istabas durvis ir vaļā, ja nav durvju istabai , kurā atrodos' tad bāžu galvu zem segas
- nevaru nokàrtoties ceļmalās, lauku ceļos, mežu/pļavu tuvumā, jo šķiet, ka man uzbruks kāds meža zvērs
- veinmēr, kad aprunāju savu draugu vai runāju par viņu ar blakusesośo cilvēku, vismaz 3 reizes sarunas laikā pārbaudu, vai telefons nav netīšām viņam piezvanījis (?) :D
- kad ieeju veikalos , lai kaut ko nopirktu, vienmēr cenšos kādam zvanīt, jo šķiet , ka pārdevējas uz mani lūr
- nevaru ieēst rafaello, šķiet, ka nav nekā pretīgāka uz zemes, es labāk dotu priekšroku tàrpiem un mušām ( kas visiem śķiet jokaini :D )

Noteikti ir vēl 101 liena, bet grūti atcerēties uz sitiena :D !

Forši, citādi domāju, ka esmu dīvaina un neviena tā vairs nedara :D

Miegā kustinu degunu.

Ā, jā, tagad es atcerējos, ka man arī ir tas, ka vienmēr ir jāpaosta ēdiens vai dzēriens pirms lietošanas vai pirms kādam citam piedāvāju. Man tas ir automātiski, bet citiem liekas dīvaini un reizēm liekas, ka es cenšos ko vecu vai pretīgu iesmērēt. :D

# Bieži guļot man atveras mute

# Patīk rakstīt sarakstus (ko nopirkt, ko pagatavot utml.) , kā arī līdz pašiem smalkumiem kalkulēt un organizēt savus ienākumus un izdevumus.

# Telefonsarunu beigās es vairākas reizes nospiežu zvana beigšanas pogu.

# Pat ja ir liels nogurums vai jāsteidzas, traukus pēc ēšanas nomazgāju vienmēr.

# Kā arī jau pieminētā gulēšana kailai, lielā mīlestība pret kārtību un krūštura ačgārnā vilkšana

Man ļoti garšo pliki citroni, riebjas, ja kāds ēd citronu ar cukuru, citronus pērku un ēdu kā citi ābolus vai banānus.

Arī man ir biežas pedantisma lēkmes, līdz sīkumam redzu kur kas jāsakārto un kā tas jādara, ja žurnālu kaudzīte nav līdzena, liekas, ka varu sajukt prātā, arī visām kastītēm un grāmatām jābūt perfekti nolīdzinātās kaudzītēs.

Reizēm ir dienas, kad neceļu telefonu vispār, vienkārši nav vēlmes, draugi smej, ka mani sazvanīt ir kaut kāds brīnums.

Nevēlos nevienu aizvainot, bet man ļoti nepatīk orandži mati, nu, vai riži, bet nevis vīriešiem, bet tieši sievietēm, man uzreiz liekas, ka sieviete ir dīvaina māksliniece, kas vazājās nokārusies ar lakatiem, nekādi nevaru no sevis izdzīt to sajūtu.

Kad jūtos slikti, speciāli klausos skumju mūziku un saskumdinu sevi vēl vairāk! Un tā vienmēr..

For­ša diskusija :D :D
Tātad, manas dīvainības:
*Kad tualetē aizslēdzu durvis, vienmēr pārbaudu, vai tiešām tās ir ciet
*Ja kādā lielākā pārtikas veikalā neatrodu to, ko man vajadzēja, es tomēr kaut ko nopērku, lai apsargam neliktos, ka es kaut ko nospēru
*Dažreiz ļoti gribās, lai mani kāds nobrauc vai iešauj, lai izjustu tās sajūtas un apskatītos apkārtējo reakciju (zinu, tas nav normāli) :D
* Man patīk izdarīt kaut ko stulbu, lai man kāds stingri aizrāda. (jā, tiešām debīli)
* Es pārāk (tiešām pārāk) daudz gribu uzzināt par citiem cilvēkiem, un pēc tam to nožēloju :(
* Par laimi man tas ir pārgājis, bet vēl pirms dažiem gadiem man bija nenormāla paranoja par to, ka es saķeršu kaut kādu slimību, tāpēc ļoti baidījos kaut ko ēst ar nemazgātām rokām. Un ja mani kāds pa ceļam cienāja, piemēram, ar čipšiem, es vienmēr atteicos, jo baidījos ēst ar nemazgātām rokām
* Man ļoooti negaršo ēst pie ciemiņiem, ja viņi paši to ēdienu ir gatavojuši. Man vienkārši rauj uz augšu tādos brīžos ;/

Ko tik mēs klusībā nedaram un nedomājam! :D

Par sevi varu pateikt tIkai vienu- vienmēr pirms pašas gulētiešanas aizeju pačurāt. Ja arī tikko biju, bet vēl 10 min paskatījos TV, vienalga aizeju vēlreiz :D

*Man ir paniskas bailes no beigtiem dzīvniekiem.

man arī!! jau kopš bērnības nevaru paskatīties uz beigtu dzīvnieku.

-Ja zupā ieraugu sīpolus apetīte pazūd, vai arī ja kkur ieraugu zaļumus un rozīnes tad vispār neēdu.
-nepatīk kad durvīs ir stikls, jo redz ka kāds staigā
-telefonā lietoju tikai wi-fi, naktī parasti ir vāja uztveramība, bet tikuntā spaidu telefonu lai noklausītos mūziku
-ja pie kāda kāds skaļi ēd, čaukstina ar karoti atsit pret šķīvi tad pie galda nesēžu.
-man arī nepatīk ēst pie ciemiņiem, jo ja kkas nav garšīgs, pēc tam pārējo negribas ēst.
-ja man kāds zvana un klausos tajā laikā mūziku, atbildēt uz zvanu nesanāk, tad vai nu pati parzvanu, vai vispār nezvanu.
-miegā apskauju segu.
-pirms miega pārbaudu vai kaķis guļ blakus, ja neguļ slēdzu gaismu iekšā un eju meklēt kur viņš ir.

pirms miega pārbaudu vai kaķis guļ blakus, ja neguļ slēdzu gaismu iekšā un eju meklēt kur viņš ir

Es arī! :D

Un krūšturi nemāku uzvilkt kā visas normālas sievietes, bet sākumā saāķēju un tad velku kā topiņu.

The same :D Es arī tā tikai velku :D

Arī es esmu tā, kas 101 reizi pirms gulēšanas pārbauda vai durvis ir aizslēgtas :D

Es nespēju gulēt gultā, ja manā vietiņā palags nav nostiepts, arī zem spilvena ir jābūt palagam, kā arī obligāt uzprišēju abus spilvenu, lai tādi pufīgi :) draugs jau smejas, ka esmu kā kāmis, kas riktējas uz gulēšanu :D

Es varu bieži iet vārīt ūdeni tējai ar domu "Es dzeršu/gribu tēju", bet beigās to neuztaisu vispār :D

pirms ēšanas es vienmēr pasmaržoju vai dakšiņa/karotīte/nazis nesmird :D jo liekas, ja viņš izskatās tīrs, tas nenozīmē, ka viņš ir tīrs, man vienkārši bail, ka kāds pirms tam ar viņu nav aizticis kādu zivs produktu, jo man ļoti negaršo zivis.

nespēju aizmigt savandītā istabā, kaut vai, ja drēbes vienkārši ir pie zemes nomestas. esmu gāju gulēt, nevaru aizmigt, pieceļos un sakārtoju istabu un pēc tam arī uzreiz aizmiegu :D

ejot uz tualeti, es vienmēr iespļauju tualete siekalas, jo man viņas vienkārši tajā brīdi ir sakrājušās, tāpat arī pirms trauku mazgāšanas vai vienkārši krāna atgriešanas, es vispirms iespļaušu izlietnē, noskalošu un tad turpināšu savu darāmo. - bļin, izklausās pretīgi :D

pirms miega pārbaudu vai kaķis guļ blakus, ja neguļ slēdzu gaismu iekšā un eju meklēt kur viņš ir

Tā dara mans draugs. Pie tam vēl ņaudēdams pa māju staigā, lai tik kaķi atrastu :D