To skolu jau es pabeigšu, bet es baidos , kas būs tālāk, drīzāk no tā, ka nekā nebūs.
Ja man būs te atpakaļ jānāk, es nezinu- tad nekam nav jēgas.
Drīzāk, man laikam iekšā ir pārāk daudz baiļu, varbūt tapēc es te tagad sēžu un to visu rakstu..
Es zinu, ka ir jācīnās un ka nekas pats no sevis nenotiek, bet šķiet, ka mana lielākā problēma ir uzsākt kaut ko jaunu, es nevaru saņemties, ja vēl varbūt kāda kompānija būtu, bet tā viena, man tas liekas dīvaini.
Stulba domāšana varbūt, bet man šķiet, ka ja kaut ko sākšu viena, tad cilvēki padomās, ka esmu dīvaina...