Sveikas!:)
es pat nezinu kapēc es te rakstu, tomēr vēlos kādu padomu vai vismaz izkratīt sirdi.
Es pirms pāris dienām izšķīros ar draugu, ar kuru kopā bijām 4,5 gadus..
Pedējā laikā mums viss bija ļoti labi, nebija ne īpašu strīdu nekā..Taču pagāšnedēļ draugs pēkšņi pateica ka grib šķirties. Es biju un joprojām esmu lielā šokā, jo visa mana dzīve bija ar viņu un pie viņa. Man bija jāizvācās no viņa mājas un jāiet dzīvot pie mammas, kura dzīvo dziļos laukos..Man ir tik grūti, tik sāpīgi, ka cilvēks ar kuru tik ilgi esmu bijusi kopā un kurš man nozīmē gandrīz visu, pēkšņi nav vairs man blakus..Tas ir tik neizturami..
Galvenais, ka viņš pateica, ka tas ir uz laiku - tā, kā pauze..man tas šķita diezgan nepieņemami, taču es ļoti viņu mīlu un ļāvu padzīvot vienam..Taču viņš pats uzmeklēja vienu meiteni, viekārši flirtam, taču man tas tik ļoti sāp, gribas kaukt, kliegt un bļaut!!! Tagad viņš saka, ka nevar izlemt vai palikt kopā ar mani un veidot ar mani attiecības no sākuma, vai pamēģināt ar otru meiteni..es zinu, ka tas ir pazemojoši, taču es tik ļoti viņu mīlu un gribu būt kopā..kā man sāp sirds..es zinu ka te irdaudzas meitenes, kas ir pārdzīvojušas sāpīgas šķiršanās, tāpēc jautājums - kā to pārdzīvot??zinu ka grūti tā ieteikt, bet vēlos dzirdēt pieredzi un padomu, kā ieglāk izturēt tik sāpīgu šķiršanos, ko labāk darīt/nedarīt?
un otrs jautajums - tām kuras pēc pauzes ir sagājušas atkal kopā ar draugu, kā tas viss ir izvērties un ko tas ir devis jūsu attiecībām..
ja kāda vēlas var arī uzrakstīt privātu vēstuli..
man ir tik smagi...:(
1155
