es saprotu, ka man nevajadzētu likties par vinu ne zinis, bet nekas vēl nav izrunāts un viņs visu laiku pats saka, ka nevar izlemt, nesaprot, kas ar vinu notiek, vakar viņu satiku, teica, ka ilgojas, ka viņam manis pietrūkst un ka viss būs labi, bet šodien atkal saka - nezinu.
es zinu, ka viņš ir muļķis un es esmu muļķe, bet laikam es neesmu tik stipra lai varētu tik vienkāŗsi aiziet pavisam..es zinu, ka es viņu nevarēšu aizmirst..kā lai es par viņu cīnos, es gribu cīnīties un tik vienkārši nepadoties..
Man atkal šķiet, ka tas, ka nerakstu un nezvanu viņam vel vairak attālina vinu, jo tad viņs par mani aizmirst.
Es negribu sevi pazemot, bet viss bija normali, 4as dienasmēs nesazinājāmies, padzīvojam atsevišķi, tad viņš atbrauca pie manis izrunāties, sasolīja nez ko utt. ja nebūtu ta cita pa vidu, tad viss nokārtotos..
1155
