Sveiki,visiem.Ļoti ilgi domāju rakstīt šeit vai nē.Mana situācija kurā es atrodos ir švaka.Man grūtas attiecības ar māti.Viņas raksturs ir nāvējošs.Viņa vienmēr mani kritizē,piesaista kompleksus,runāt mierigi viņa nemāk,katru dienu no viņas dzirdams 1500 ne cenzuras vārdu.Viņa uzskata ka viņas viedoklis ir pareizais,pārejo parasti neeksistē.Es nezinu ne vienu māti kurā tā vai nu tik stipri nestu sāpes savam bērnam.Man pat pakarties gribas,es tā no visa piekusu.Viņai pat nevajag nekādu iemeslu,viņa vienmēr degradēta.Problēma tāda ka es ar viņu dzīvoju,t.k. pagaidam darba man nav un naudas protams ari,kaut kur iet prom no majam ari nav uz kurieni.Tāpat viņas dēļ esmu zaudējusi lielāko daļu savu draugu.Tagad esmu palikusi pavisam viena.Man nav neviena cilvēka ar kuru es varētu tiešam pa dvēselēm izrunāties.Esmu noslēgusies sevī.Es nezinu kā no visa izlīst.Katru dienu viņa uz mani spiež,ka es sēžu uz viņas kakla,viņa mani ienīst,labāk manis vispār nebūtu.Es vairs nedzīvoju,bet eksistēju.Morāli esmu mirusi.
23
