Šodien sastrīdējos un varētu teikt izšķiros no sava vīrieša. Strīds sākās ar to, ka viņš gribēja atvest pie mums savu jaunāko brāli uz nedēļu padzīvot. Es pateicu, ka nav tagad reali tas nav iespējams, jo man īpāšii nav daudz naudas, lai uzturētu vēl kādu cilvēku nedēļu un ka viņam nav gultasvietas. Jo mēs paši tagad dzīvojam īrētā dzīvoklī, jo mūsu dzīvoklī ir remonts. Teicu ka pēc nedēļas varēs, kad es saņemšu algu un dzīvoklī būs remonts beigts. Viņš saka, ka vedīs un viss. Man dusmas izraisīja, ka viņš neuzklausa mani un tik nopietnās lietās pat neapspriežas ar mani un ietiepjas, un darīs kā viņam gribās un vienalga ko es saku. Beigās ievilkās strīds līdz tam, ka es necienu viņa ģimeni, un ka manu ģimeni arī vairs necienīs. Tad beigās sanāca tā, ka pateica, lai es savācu viņa mantas un viss šķiramies. Tā es arī izdarīju un aiznesu mantas uz otru dzīvokli. Beigās viņš mani rupji krievu lamavārdiem pasūta di.. un pa muti vēl sasola. Protams tanī mirklī viņš bija dzēruma stāvoklī.
Tagad sēžu un domāju, varbūt es pārcentos kaut kā un vajadzēja piekāpties. Vairāk šajā lietā man uztrauc tas, ka man kavējas mēnešreizes un es varētu būt stāvoklī no viņa. Pilnīgi raudiens nāk.
37
