Maniem draugiem sāka par mani runāt sliktu, lai gan pats tajā laikā nesa man ziedus un runāja saldus tekstiņus. Protams, man draugi to uzreiz pastāstīja.
Atceros, ka mana draudzene stāstīja par vienu savu čali, kurš ikdienā bija ļoti jauks, mīļš pret viņu. Bet tad pēc kāda laika sāka tiešām lielas preteklības runāt gultā, pat ne neķītrības, bet tiešām preteklības, kuras viņai pilnīgi nosita dūšu pret viņu fiziski. Nu, protams, viss beidzās.
Tūlīt tik būs, taču noteikti otro reizi pat neapsvērtu iespēju tikties ar vīrieti, kas runā par mani vairāk un uzskata, ka rēķinu ir jādala uz pusēm, tiesa nav nācies ar to saskarties.
Ar mūžīgajiem blatotājiem, pat, ja viņiem ir pamats uz to. Nesen tikos ar vīrieti, kurš tiešām dzīvē saviem gadiem ir daudz sasniedzis, veiksmīgs utt., bet "vārās" bez apstājas un tikai "es", "es", "es" un nepārtrauktie mājieni, cik viņam grūti atrast meiteni, kurai neinteresētu tikai viņa materiālais stāvoklis. Tādus neciešu un lieku pie vietas:D
Mani attur kompleksu mākta nežēlība cilvēkos (tātad arī vīriešos). Iz sērijas: ''Es daudz esmu dzīvē cietis, tāpēc ir forši, ka citiem tā ir.. ''.
Man ar tādiem cilvēkiem būtu maz kā kopīga.
Reiz aklajā randiņā puisis stundu stāstīja, kā ''es tam čalim sadevu pa muti... un vēl vienam.. un tad cits uz mani ne tā paskatījās''.. (2. randiņš nesekoja)
Ka mūsu šķiršanās gadījumā, mani bērni man tiks atņemti un man būs liegts ar viņiem tikties... (es pat ar viņu gulējusi nebiju).
Lieki piebilst, ka man bija 16 gadi, kad man to pateica mans pirmais draudziņš. :D
Ā, un tieši tas pats puisis pateica, ka viņš taisās mainīt savu luterāņticību uz katolicismu, jo viņu neapmierinot tas, ka luterānis nedrīkstot šķirties, bet katolis var šķirties un precēties cik tik uziet, jo vienu sievu viņš ilgi nepacietīšot. :D
Ja sāktu mani salīdzināt ar bijušo draudzeni/sievu .
No sērijas- nu jā, soļanka garšīga, bet bijusī taisīja labāk. Tad es nodomāju - man pilnīgi vienalga, ko tava bijusī taisīja labāk-klusē un ēd, maita :D
5726
