Sveikas, meitenes!
Tātad, esmu kopā ar pusi 10 mēnešus. Viss bija jauki un labi līdz šim brīdim.
Uzgāju vēstuli,kas tika nosūtīta pirms trīs mēnešiem( jā, jā,zinu,zinu, slikti okšķerēt, mazāk zināsi, labāk gulēsi), kurā viņs rakstīja savas krustmeitas mātei, ka viņam šķiet, ka viņam ir radušās kādas jūtas pret viņu, tādēļ viņš ieturēs distanci un kādu laiku tik bieži neviesosies pie viņiem. Tā bija atbildes vēstule viņai uz jautājumu kādēļ viņš tik bieži neapciemo savu krustmeitu, kā to darīja iepriekš.
Pateicu, ka zinu visu, un jautāju vai viņam vēl aizvien ir jūtas pret viņu, viņš teica, ka nē, ka tajā brīdī viņam esot bijusi putra galvā, un, ka šobrīd viņam šķiet, ka patiesībā tur vispār nekas nav bijis, tikai kaut kas līdzīgs līdzjūtībai, jo viņa krustmeitas tēvs nav no tiem labākajiem vīriešiem.
Nezinu, ticēt, neticēt, ko darīt..Pateicu, ka man vajag apdomāt šo visu un uztaisīt tādu kā pauzi. Katru dienu raksta cik ļoti viņš nožēlo, ka vispār kaut ko tādu rakstījis, ka ļoti mīl mani, ka darīs visu lai vērstu visu šo par labu..
Manī ir iekšējas bailes, ka ja nu pēc mēneša atkal uzrodas kāda, pret kuru izjūt "žēlumu"..
Nezinu ko iesākt..
Kā Jums šķiet?
38
