izlēmusi par labu šķiršanos

Es gan nebrauktu uz dzimšanas dienu tieši tāpēc, ka tur būs arī vīrs. Ja radi normāli, tad arī normāli apskaidrotu, kāpēc nebūšu. Katrs arī varētu galvu izvēdināt bez otra klātbūtnes.

nav obligāti jāmaksā auklei, ja ir radi, kas palīdz pieskatīt.

Bet sieviete strādājot jūtas daudz labāk, laimīgāka un mīl sevi, kaut arī ir mājas darbi, nogurums un bērns :)

Kapec nebrauktu? Lai padziļinātu konfliktu? Ta vieta lai salabotu ģimeni. Man ar brīžam šokē ta lielā tautu staigāsana, no viena pie otra. Kā aks, ta nakamais. Bērni pa vidam.

Tāpēc jau saku, ka es nebrauktu, jo man pēc strīda ir vajadzīgs brīdis vienatnē, nevis uz karstām pēdām jaukties pūlī iekšā. Vajag laiku, lai nomierinātos, atzītu pati sev sev savas kļūdas utt. Konfliktu padziļinātu tieši tā situācija - atrasties tādā morālā stāvoklī cilvēku vidū, kur visu par visu zina un skatās ar tādu jautājošu izteiksmi sejā.

Kā aks, ta nakamais. Bērni pa vidam.

Bet šis taču viņiem nav pirmais strīds, pirmā saķeršanās! Es ieturētu distanci/pauzi. Pati iešu šim cauri... Ja redzi, piecu gadu garumā, ka nekas nemainās, ka ir arvien jauni un jauni nepatīk, Tu nedari to un šito, Tu šāda un tāda, tad tur vairs pat nav ko glābt, tikai sava pašcieņa!

Ja mīlestības vairs nav, tad jāšķiras.

Bet, ja ir, tad nedomāju, ka situācija ir bezcerīga. Nevajag krāt aizvainojumu, bet laicīgi izrunāties. Vajag saprast, ka vīriešiem ļoti nepatīk, kad jālasa visādi zemteksti par darbiem, kas jāizdara, un, tad, ja neizdara (vai neizdara momentā) sākas pārmetumi.

Esi mēģinājusi nākt pretī un izrunāties? Ja tu mierīgā, pretimnākošā balsī (un gatava uzklausīt) gribēsi aprunāties, tad, visticamāk viņš būs saprotošs un atbildēs ar līdzīgu intonāciju, bet ja ne, tad vari droši pamest.

Sarunā varētu balstīt uz aptuveni šādām frāzēm:
"Viņa vārds"; "Piedod";"Es girbētu aprunāties"; "Ko mēs varētu darīt labāk"; "vai tu mani mīli, vai mūsu atiecībām ir nākotne?"; " bet man ļoti nepatīk, kad tu tik daudz sēdi pie daotra, vai mēs nevarētu biežāk iziet ārā/cita kopīga nodarbe''

Ja godīgi, tad es piekrītu Teletūbijam. Vajag runāt un izrunāt visu, kas uz sirds, bet ne brīdī, kad ar savu runāšanu viņam traucē vai cenšoties speciāli ieriebt, lai tikai viņš nedzird, kas, piemēram, notiek raidījumā vai kādas spēles laikā. Kā pieauguši cilvēki - apsēdieties un izrunājiet visu no A-Z.
Mums arī ir bijuši tādi melnie periodi, kad ir kašķis pēc kašķa par visu un neko. Arī biju mājās ar mazu bērniņu, reizēm likās, ka no tām četrām sienām prātā sajukšu, viņš vēl atbrauc un uzburkšķ. Vienreiz, otrreiz, kkā tie strīdi aizmirsās un palika pagātnē, ne pieminējām, ne izrunājām, vnk. atstājām aiz muguras. Atkal sākās. Bez roku palaišanas, bet ar pārmetumiem, ignorēšanu, klusēšanu un braukšanu projām nakts vidū. Pateicu, ka es tā nevaru - esam ģimene vai neesam, ja esam ģimene - beidzam uzvesties kā bērni un izrunājam visu, ja nē - čau, tas vairs arī nav normāli. Nu, neko - sākām runāt, runājām daudz, ilgi un no sirds, izrunājām visu. Patiesībā - es viņu izvedu tik tālu no pacietības, ka viņš sāka runāt, jo pirms tam tikai atmeta ar roku. :D Paņēmu atslēgas, stāvēju priekšā durvīm un malu tik ilgi vienu un to pašu, kamēr viņam apnika un es apsolīju aizvērties, ja vien viņš piekritīs izrunāties. :D Tagad jau ierasta lieta - pirms sākt burkšķēt, normāli izskaidrot visu, kāpēc dusmojas. Jā, arī godīgi pateica, kas no manām izdarībām viņam krīt uz nerviem, cenšos laboties, visi esam tikai cilvēki.

Es jau minēju, ka darbs ir un radi no vīra puses palīdzēs ar pieskatīšanu. Esmu nogurusi no tā, ka vienmēr jācenšas ir man/ Pēc bērna piedzimšanas viņam nekādi pienākumi nav klāt nākuši. Par to, ka pēc dz dienas nebūsim smaidīgi nav jābūt ekstrasensa spējām, jo pēc tā ko viens otram pateicām paies ilgs laiks līdz aizmirsīsim un piedosim. Attiecības vairs noteikti nebūs, jo man vairs nav vēlme šī cilvēka dēļ censties. Esmu nogurusi, gribu audzināt meitiņu bez uztraukumiem, asarām, aizvainojumiem.

Tagad runāju pa telefonu ar viņa mammu un es saku, ka rīt iešu tur un tur, nopirkšu to un to un viņš fonā murkšķ, lai nopērku pie reizes smadzenes. Ļoti patīkami.

Gadi man ir 25

Malacis, apbrinoju Tavu izturibu. Nelauj sevi pazemot, tici man, aiziesi, saksi jaunu dzivi un atradisies kads, kurs Tevi novertes (un jusu meitinu, jo jasaprot tak ezelim, ko skandali majas bernam nodara). Nepadodies! Es turu ikskus par tevi.:)

Izrunāties- ļoti skaisti skan. Cik reizes esam runājuši no sirds, 1-3 dienas okey, pēc tam viss no gala. Un man jau ir apnicis vienmēr būt tai pirmajai, kura ies un lūgsies izrunāties. Viņš vispār ar mani nerunāu, ka tik lieku viņam mieru.
Tagad zvanīja draugam, uzprasījās uz tusiņu un youtobe skatās kā skaista meitene griež riņķi.

Ja viņam vajag smadzenes, lai pasaka, kāda izmēra. :D

Šito jociņu dēļ esmu tik daudz reizes nervozējusi, raudājusi. Bet kaut kā tagad bija pilnīgi vienalga.

Vislielāka problēma šobrīd ir dzīvokolis, kamēr labu atradīšu, pa normālu cenu kāds mēnesi paies. Un būs vien jācieš. Par to, ka vēlos aiziet - klusēju.

Es arī cīnījos ar savējo par mūžīgo izrunāšanos. Viņš gan vienkārši cilvēks nerunātājs. Kaut kā izcīniju. Lēnām. Mīlestība bija stiprāka :)
Veiksmi un lai izdodas pieņemt pareizo lēmumu. Pēc taviem aprakstītajiem viņa gājieniem, es jau būtu uzsprāgusi :D

kampanella esmu gan sprāgusi, gan ignorējusi, gan aigriezsi muguru un ārā.... Jēgas nekādas.

Vai tavs viirietis bija lietas kursaa par to, kaadi pienaakumi vinjam buus jaauznjemaas liidz ar beerna ienaakshanu gjimenee? Vai izrunaajaat tos pienaakumus, jebshu tu pati savaa praataa izdomaaji kas vinjam buutu jaadara?
Kaadaa veidaa juus meedzat izrunaaties? Tu vairaak runaa par to, kaa juuties un izsaki lietas veelmes formaa jebshu kaa paveeles vai ultimaatus? Esi kaadreiz atzinusi savu vainu kaut kur? Dazkaart gadaas, ja viens nekad savu vainu neatziist, tad otrs arii saak iespiiteeties un dariit taapat. Vai tev pashai tomeer neliekaas, ka vairaak tas ir tavs monologs nekaa izrunaashanaas, jo parasti peec iistas izrunaashanaas lietas mainaas. Tas, ka vinjsh saka tev vaardus, ko tu gribi dzirdeet, nenoziimee to, ka juus noskaidrojat attieciibas. Varbuut tomeer ir veerts vinju uzklausiit pa iistam? Es tev ieteiktu neteikt neko, tikai klausiities vinjaa un maat ar galvu, lai beidzot iznaak uz aaru iistais iemesls. Vinjsh tachu gadus atpakalj noteikti bija superiigs cilveeks ar ljoti labu raksturu, miiljsh un jauks, vinjsh nekur nav pazudis, tikai nosleepies.

Bērniņš bija plānots un protams izrunājam par to, ka dzīve būš jāpakārto viņam, būs vienam otram jāpalīz. Nē un nav tikai monologs.Krista, tavi padomi ir labi-tiešām, bet šoreiz nav tā situācija. Esmu klusējusi, darījusi pa viņa prātam, bet nekas jau no tā nemainās. Un es pat nezinu, kad mēs sāksim vispār runāt pēc šī visa.

Nu ja vinjam ir dzilji vienalga, tad saruupee sev labu advokaatu un attiesaa pusi iipashuma, lai paruupeetos par sevi un beernu. Es tavaa vietaa no vinja gjimenes neko nesleeptu, pateiktu kaa ir un kaapeec neveelos ierasties sviniibaas. Ja otrs cilveeks pilniibaa necenshaas dariit neko, lai saglaabtu gjimeni, tad tur nav ko vilkt agoniju garumaa.