Cik esat sasniegušas?

845

Reģ: 17.12.2010

Vairāk diskusija meitenēm 25 +

Vai esat apmierinātas ar saviem sasniegumiem dzīvē? Es pēdējā laikā aizdomājos, ka gribu pagriezt atpakaļ dzīvi vismaz par 5 gadiem, jo ir sajūta, ka šo būtisko gadu laikā neko neesmu sasniegusi. Visi parasti sasniedz daudz tieši vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Bet manā kontā ir vien bakalaurs un darbs pavisam citā sfērā ar algu vien 600-700ls. Arī bagāta vīra man nav :D
Vien draugs ar algu aptuveni tādu, kā man. Līdz ar to, joprojām, dzīvojam īrētā dzīvoklī, ok, mašīna mums 5 gadus jauna un jau izmaksāts līzings, bet tā.. kaut kā neredzu nākotni baigo, jo tagad knapi sanāk dzīvošanai + dažiem ceļojumiem gadā. Nevaru iedomāties pat kur raut naudu savai mājai/dzīvoklim, remontam, bērniem utt. Nemaz nerunājot par iekrājumiem, kas būtu jāveido nākotnei.

Protams, stulbi, ka tikai par naudu jādomā un nevēlos arī šo diskusiju uztaisīt par kaut kādu mērīšanos, bet vairāk saprast - ko tālāk iesākt, jo jūtos slikti. 'Protams, vajag pelnīt vairāk. Bet mums abiem tādi darbi, kur īsti izaugsmes iespējas nav, pat nezinu , ko iesākt - cita izglītība vajadzīga, kas prasītu atkal gadus, vai savs bizness ( liekas riskanti )..

Vienkārši padalieties ar saviem veiksmes stāstiem un sasniegumiem, vajag iedvesmoties un ticēt, ka visu var uzlabot tikai vajag darīt :)

26.07.2013 12:33 |

sunscreen

3379

Reģ: 29.01.2009

Man 27, ir bakalaurs, šobrīd esmu maģistra procesā citā jomā. Ir labs darbs. Par darbu runājot - darbā savu piepildījumu neredzu un karjerā mērķu man pagaidām nav. Esmu bijusi nosacīti vadītāja agrākā darbā, bet no tā atteicos un kļuvu par ierindas darbinieku, līdzīgi, kā te minēja par pārdevēju un veikala vadītāju, tikai man nebija tirdzniecība. Tagadējā darbā man atkal piedāvāja vadītājas amatu, gan tikai uz laiku, bet es atteicos, jo atceros, ko tas no manis prasīja iepriekšējā darbā, un esmu nolēmusi, ka tas nav tā vērts. Jau pirms kādiem 3 gadiem sapratu, ka man nepatīk stress, es gribu strādāt darbu, par kuru man nav jāpārdzīvo vakaros un kura dēļ nav jālej asaras. Vispār es neesmu labs teammate, esmu vairāk individuālais tips, varu un gribu uzņemties atbildību tikai par sevis izdarīto un vispār es visu varu izdarīt labāk nekā citi :D (Līdz ar to kā vadītāja bieži darītu citu vietā.)
Ir draugs jau ilgus gadus, bet gribu lielāku ģimeni - bērniņu :)
Kopumā uzskatu, ka materiālā ziņā esmu sasniegusi gana, ņemot vērā, ka gribu būt algots darbinieks ne-vadītāja līmenī. Izglītības jomā esmu vēl procesā.

27.07.2013 12:07 |

sunset

2258

Reģ: 29.01.2009

Un es biju domājusi, ka tad kad mums ar vīrieti katram būs tāda alga, kā šīs temas autore minējusi, tad būšim riktīgi bagāti un varēsim atļauties bērnu. Šobrīd jūtos ļoti labi, varu atļauties visādus sīkumus un sadzīves lietas, kas iepriecina, bēbim gan vēl naudas nesanāk, bet ja ļoti sagribēsim, tad izdomāsim arī par 3 cilvēka labsajūtu mūsu ģimenē pie nelielām naudām. Nav jau visiem jābrauc emaljungās un jāiet privātskolās.

27.07.2013 10:49 |

Samantha

203

Reģ: 16.07.2013

Man liekas ,ka taa veiksme ir saistiita ar to ,vai esam apmierinaatas ar savu dziivi-darbu,vidi,draugu.Jo labaak juutamies,jo labaak viss virzaas uz prieksu.Tas ir redzams gan attieciibaas,gan darbaa!

Piekrītu! Ja ejot gulēt esi ar kaut ko neapmierināts, izmaini šo lietu. Ja nevari izmainīt lietu, izmaini savu attieksmi!

26.07.2013 18:38 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es iedomaajos par to savu bizness-man liekas ,ka iisti gadiem tur pat nav noziimes!Tas ir kaut kur talants -vadiit savu bizness.Viens cilveeks buus veiksmiigaaks varbuut savaa jauniibaa,kaa viens otrs,visu muuzu ciinoties!
Man liekas ,ka taa veiksme ir saistiita ar to ,vai esam apmierinaatas ar savu dziivi-darbu,vidi,draugu.Jo labaak juutamies,jo labaak viss virzaas uz prieksu.Tas ir redzams gan attieciibaas,gan darbaa!
Mana izaugsme noteikti saistiijaas ar "pareizaa cilveeka" satiksanu.

26.07.2013 18:32 |

Scandinavian

10502

Reģ: 29.01.2009

Jā, es pagaidām esmu apmierināta ar savu dzīvi. Man viss gan notiek lēnāk, nekā tam vajadzētu būt... bet rezultāts ir. Un uzsvars, ka viss pašas spēkiem. Nav man ne vīrietis ar ko dalīt maksājumus, ne tēva apmaksātas studijas, ne darbs, kurā esmu ieliktenis. Dzīvoju viena, alga viduvēja, maģistra grāds un darbs izvēlētajā profesijā.

26.07.2013 18:17 |

Samantha

203

Reģ: 16.07.2013

Katrs taču mēs esam citādāks! Katram ir savi mērķi, sapņi un vērtības. "Kas vienam dārgs, to otrs met pret zemi.", tāpēc šeit jau nu gan nevajadzētu nosodīt meiteni par augstām prasībām. :) Manuprāt, svarīgākais ir augt un attīstīties, katru dienu pietuvoties tuvāk savam mērķim, taču šis ceļš ir jāizbauda. Jābūt pateicīgam par to, kas ir tagad!
Neesmu ne tuvu tavam norādītajam vecumam, taču mazie mērķi šobrīd jau ir sasniegti, palēnām tuvojos arī lielajiem, un. tam visam pa vidu, paspēju pabaudīt dzīvi, kopumā jūtos ļoti apmierināta.

26.07.2013 18:11 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Man bija reiz tik daudz,darbs,skaists dzīvoklis ar milzu terasi,daudz draugi,apskatīju pasauli un tad viens notikums visu dzīvi apgrieza kājām gaisā un esmu atkal uz starta līnijas, pa pavisam citu dzīves ceļu ejot.
Tā kā uz šo brīdi laikam neesmu neko dižu sasniegusi :D

26.07.2013 17:57 |

1234

1701

Reģ: 16.07.2013

Ļaunums slēpjas salīdzināšanā.

26.07.2013 17:45 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Pat, ja becky nebutu krushu, tas vienmer var ielikt, silikons dara brinumus :D:D

26.07.2013 16:33 |

Kristīne14

102

Reģ: 29.01.2009

Sāc novērtēt to, kas Tev ir un priecāties, tad varbūt dzīvē kaut kas mainīsies!

26.07.2013 15:53 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Sabiedrība un kapitālisms diktē cilvēkiem noteikumus -nepārtraukta izaugsma, karjera, u.t.t
Bieži vien tādā ritmā cilvēks reti jūtās apmierināts jo nav sasniegts mērķis. Un tad ir nākošais mērķis. Darba devējiem visvairāk ir vajadzīgi darbaholiķi kuri nedomādami par sevi, savu ģimeni plēsīsies pa darbiem gaidot apsolīto paaugstinājumu. Nu labi, aizskries uz pāris nedēļās pagulēt dienvidu kūrortā (domās dzīvojot pa darbu) un atkal atpakaļ vecajā ritmā. Tā nav dzīve, bet mūžīgā skriešana, kas beigsies ar sabendētu veselību, vai kaut ko sliktāku.

Labāk ir baudīt to kas tev ir nevis censties panākt to ko visticamāk nevarēsi.

Man tik ļoti patika Dionysus rakstītais :)

26.07.2013 15:51 |

brivibassajuta

972

Reģ: 18.02.2011

Man ir vīrs ar 500ls algu, īrēts dzīvoklis, mašīna kurai vairāk kā 20 gadi un mazs bērns, manos 27 gados. Par ceļojumu vai šopingu varētu tikai sapņot.

26.07.2013 15:43 |

brivibassajuta

972

Reģ: 18.02.2011

ar algu vien 600-700ls. Arī bagāta vīra man nav
Vien draugs ar algu aptuveni tādu, kā man. Līdz ar to, joprojām, dzīvojam īrētā dzīvoklī, ok, mašīna mums 5 gadus jauna un jau izmaksāts līzings, bet tā.. kaut kā neredzu nākotni baigo, jo tagad knapi sanāk dzīvošanai + dažiem ceļojumiem gadā.

Ārprāc kā cilvēki neprot novērtēt to kas ir... man nekā no tā visa nav. Ja man būtu, es būtu laimīga un katru dienu celtos ar prieku.

26.07.2013 15:41 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Jiasha, tu manus pupus esi čamdījusi? :D Kā tā es neatceros šo faktu? :D

26.07.2013 15:35 |

Nerea

5954

Reģ: 08.07.2013

Neesmu gan daudz sasniegusi... Un šai kapitālisma pasaulē diemžēl man tad jājūtas kā neveiksminiecei.

26.07.2013 15:30 |

Jiasha

Reģ: 15.07.2013

becky Toties es zinu kā tev vairs nav. Jaunības un tvirtu krūšu sen jau viss ir noslīdējis uz leju.

Autorei vajadzēja minēt vecumā 25-39

Atnāk te palielīties un vēl citus pamācīt pfee !

26.07.2013 15:27 |

Dionysus

3551

Reģ: 23.11.2012

Sabiedrība un kapitālisms diktē cilvēkiem noteikumus -nepārtraukta izaugsma, karjera, u.t.t
Bieži vien tādā ritmā cilvēks reti jūtās apmierināts jo nav sasniegts mērķis. Un tad ir nākošais mērķis. Darba devējiem visvairāk ir vajadzīgi darbaholiķi kuri nedomādami par sevi, savu ģimeni plēsīsies pa darbiem gaidot apsolīto paaugstinājumu. Nu labi, aizskries uz pāris nedēļās pagulēt dienvidu kūrortā (domās dzīvojot pa darbu) un atkal atpakaļ vecajā ritmā. Tā nav dzīve, bet mūžīgā skriešana, kas beigsies ar sabendētu veselību, vai kaut ko sliktāku.

Man viens paziņa (kuru paaugstināja no pārdevēja par veikala vadītāju) pēc dažiem mēnešiem aizgāja strādā atpakaļ par pārdevēju. Jo viņš bija ļooti labs pārdevējs. Jo viņam patika savs darbs un veikalam viņš bija ļoti vērtīgs.

Labāk ir baudīt to kas tev ir nevis censties panākt to ko visticamāk nevarēsi.

26.07.2013 14:03 |

chanely

2295

Reģ: 29.01.2009

Man 28, ir gimene, darbs, auto, neliels ipasums, magistra grads, savs bizness. Neesmu daudz sasniegusi, bet es domaju, ka man viss vel prieksa. Ja agrak svarigaki bija materialie un socialie sasniegumi, tad tagad prieksplana izvirzijusies garigie. Galvenais, lai cilveks attistas garigi, un tad jau viss bus labi :)

26.07.2013 13:50 |

Libra

7143

Reģ: 13.04.2012

Ko esmu sasniegusi?
Esmu izaugusi kā cilvēks - esmu tikusi vaļā no saviem kompleksiem, kļuvusi piezemētāka, savā dzīvē ielaidusi citus cilvēkus un vienkārši sākusi pamanīt un izbaudīt labo.
Es mīlu un mani mīl. Man ir mājīgs un mīļš savs kaktiņš uz šīs Zemes, kurā patīkami atgriezties ir gan man, gan vīrietiem. Esmu atvērta lietām, kuras kādreiz noliedzu un neievēroju. Arī vizuāli beidzot esmu tāda, kāda sev patīku vislabāk.
Man sasniegumi nesaistās ar ciparu bankas kontā. Nav nepastāvīgākas lietas kā nauda. Vienu brīdi tā ir, nākošajā - tās vairs nav. Un sanāk, ka arī sasniegumi vienu brīdi ir, nākošajā vairs nav?
Manuprāt, sasniegums ir tas, kas cilvēku un/vai pasauli viņam apkārt padara labāku.

26.07.2013 13:43 |