Gatavojamies grūtniecībai.

Alba_, nu, bet tad ieplāno apmēram, lai uz aizstāvēšanu esi kādā 7.mēnesī.
un vispār nav jau tā, ka 100% izdomāsi, davai tagad taisam un pēc 10 dienām jau + testā būs.

Man gan nesaprotamāk liekas, kāpēc vispirms ir doma par bērnu nevis par kāzām.

+

Tur jau tā lieta,ka neko ieplānot nevar,jo nevar zināt,kad īsti pieteiksies :)
protams,ka gudrāk būtu pabeigt to vienu studiju gadu un tad-es jau arī tā domāju,bet tā vēlme ir milzīga.
Strādāju es arī labā amatā un prakse manā profesijā būs pietiekama,lai vēlāk atgrieztos stādāt šeit pat vai arī citur,jo te mani gaidīs atpakaļ vienmēr :)
Kāpēc neprecamies?-Nezinu,nav man izteikts vēl bildinājums.-laikam jau no malas skan stūlbi.

Nu, es tomēr nesaprotu, kāpēc nevarat sākt taisīt to bērnu studiju gada pusē, tad nu točna nesanāks uz aizstāvēsanu??

Alba, nav jau stulbi. Es arī nenosodu, man vienkārši interesanti. Kāpēc bērniņu plāno, par to runā, bet par kāzām ne? ;)

kāpēc vispirms ir doma par bērnu nevis par kāzām.

Es arī par to esmu aizdomājusies. Man arī loģiskāk liekas, ja vēlas ģimeni, tad vispirms jāapprecas un tad plāno mazuli, bet ir dažādi attiecību modeļi un nav nekur iegravēts, kurš ir tas pareizākais.

Marilyn-Zini,es ļoti to vēlētos,kā jau ,man liekas visas sievietes,bet manam vīrietim ir savādāki uzskati-viņam tas nav noteicošais faktors.To var izdarīt arī pēc tam.Bet manā galvā jau ir sākumā kāzas,vēlāk bebis.Nezinu

Stulbi ir rakstīt vārdu "stulbi" ar garo u! Sorry, nenoturējos.. :D
Njā, nu man šķiet dīvaini plānot bēbi ar vīrieti, par kuru vispār nezini, vai viņs redz tevi kā savu sievu.. Bet lai jau veicas!

Alba, tu ar puisi par to runāji ? (t)

Tas jau tomēr ir savādāk,ka precējušies abi un piedzimst mazulis. Ģimenīte. Liekas,ka ciešāka tā saikne visiem. Bet ja draugs, tad šķiet,ka jebkurā laikā var aiziet, jo nav jau sieva, bet draudzene,kurai ir uztaisijis bērnu.
Es atvainojos, skarbi jau izklausās..

Jā,runāju-daudz esam par to runājuši-bet kā jau teicu,viņam tas nav prioritārais,viņš grib precēt mani,bet tas nav obligāti jādara tāpēc,ka mēs gribam bēbi.

Ko jūsu vīrieši saka par precēšanos?

Manējais saka,ka nevar sagaidīt,kad būšu viņa sieva :D

Cik jauki :)

Manējais mani apprecēja. Bet nu es jau esmu salīdzinoši veca.
Protams, ka naudas nebūs nekad pietiekami, bet man vnk tā viena ģimene ir neapdomības kalngala piemērs. Ir atšķirība, vai es līdz bērna 1 gadam saņemu tikpat cik man alga (ko arī saņemšu), vai 130Ls...

Nezinu,nav man izteikts vēl bildinājums

viņam tas nav noteicošais faktors.To var izdarīt arī pēc tam.Bet manā galvā jau ir sākumā kāzas,vēlāk bebis

Es gan Tavā vietā vispirms pabeigtu studijas un tad sāktu plānot bērnu, vai arī sāktu mēģināt tikt pie mazā pašos pēdējos studijas mēnešos,jo mazs puncītis, pāris mēneši neko daudz netraucēs;)

Es gan vispirms aprecētos un tad sāktu procesu pie bērna ieņemšanas:D man šis variants- visu var izdarīt pēc tam,kaut kad nederēs. man nebūtu nemazākās stabilitātes sajūtas. ja vīrietis negrib mani precēt,tad kāpēc man no viņa jārada bērns?ja viņš nav gatavs kāzām,tad es nebūšu gatava ar viņu kopīgam bērnam.
tas-kaut kad var arī nepienākt un var būt pēc 5gadiem,jo ja tagad ir atrunas- tas svarīgi dokumenti, kāzas, gredzens,tad es nezinu,kas būs vēlāk. kāda motivācija viņam būs aprecēties?

Man mazais piedzima bakalaura pēdējā gadā, tas ir, prakses laikā (prakse bija nosacīta). Kad mazais bija mazs, mājā rakstīju bd, veiksmīgi pabeidzu. Otrs mazais piedzima maģistra otrā kursa sesijas laikā. Visu sarunāju ar pasniedzējiem, ka nokārtoju ātrāk un nav jāuztraucās, vai paspēšu sesijā nokārtot vai jau būšu slimnīcā. Tagad mazā ir maziņa un tūlīt sākšu/turpināšu rakstīt maģistra darbu.
Dzīvoju vairāk kā 100km no Rīgas, tas ir, studiju vietas un bērnus baroju ar krūti. Ja vajadzēja pasniedzēja konsultācijas, tētis brauca līdz un pieskatīja, kamēr biju skolā. Dzīvojot Rīgā tas vispār būtu bijis īzī...
Es teiktu - viss ir iespējams.

Manējais mani grib precēt, pati gribēju precēties jau šovasar, bet tākā gribam greznas kāzas, tad iekrāsim un nākošvasar precēsimies!

Ai nu ko jūs ar tām kāzām, tagad tak nav viduslaiki, kad ar šausmām skatījās uz sievieti, kurai ir bērns un nav precējusies! Zinu daudzus pārus, kuri laimīgi dzīvo kopā, ir bērns/ip, bet nav precējušies vai arī arī aprecējās pāris gadus pēc bērna piedzimšanas. :)

Un tās kuras saka, ka jāsagaida labāki laiki, kā tad var zināt, ka ir pienākuši tie labākie laiki bēbim? Varbūt tieši pateicotiem bēbim pienāks tie labie laiki! Tā gaidot tos labos laikus var sagaidīt arī vecumdienas vienatnē. :D

Autorei novēlu veiksmīgi tikt pie mazuļa. Un, lai bēbis atrod ceļu pie jums, jums veiksmīgā laikā. :)

Liels paldies tev Mī_Mo

Bet vispār jūs mani tgd samulsinājāt ar tām kāzām,eh.