Gatavojamies grūtniecībai.

Pati gan neesmu studējusi ar punci, bet kursā ik gadu bijusi kāda grūtniece. Viss noritēja kārtībā, nedaudz biežāk uz tualeti skraidīja. Un kad bebuks jau bija dzimis, tad lektori ļāva iziet no auditorijas pabarot bērniņu, ir bijušas reizes, kad bērniņš asistē mācībās. Visnotaļ pozitīva attieksme pret bērniem, jaunām ģimenēm un grūtniecem. No lektoru puses daudz atlaides tiek piedāvātas saistībā ar mājasdarbiem.
Par sajūtām un grūtībām gan nemācēšu teikt, tikai no apkārtējo skatījuma.

Nu kādas muļķības ar tām kāzām, vai tad cilvēki paši vairs nedrīkst izlemt, kad precēties?

GRūtniecība nav slimība,ja grib-tad visu var!

Protams,ka nav slimība,vnk gribēju dzirdēt viedokļus.
Man liekas,ka tas ir tik brīnišķīgi,ka tev puncī aug maz bēbītis :))
Un nav jau arī tā,ka nav nekādas sajēgas par bērniem,kgan esmu jauna,bet pieredze ļoti liela,jo māsām ir mazi bērniņi un pašai vēl krustmeitiņa,kuru ļoti mīlu:)

Slimība tā nav, bet smaga toksikoze arī nav gluži izklaide, tad nu pamēģini organismam ieskaidrot, ka tas nav nekas. Protams, ne visām tā ir.

Tieši tā-katram jau savādāk tas viss ir,mēs tikai varam iedomāties :)

Ai nu ko jūs ar tām kāzām, tagad tak nav viduslaiki, kad ar šausmām skatījās uz sievieti, kurai ir bērns un nav precējusies!

Manupraat, runa neiet par to. Domaa aiz gara laika izdomaats lauliibu instituuts? Es ceru, ka autore nebuus tik naiva un, piemeram, tagad (neprecēta) kopaa ar draugu panjems krediitu dziivokla iegaadei, kurs pie tam veel buus noformeets uz viiriesha vaarda. Zinu vairakus shaadus gadiijumus, kad attieciibas pajuka, sievieti vecis izmeta no maajas aaraa (jo vinja nav nekaada sieva, kurai buutu tiesiibas skirsanaas gadiijumaa sanjemt savu dalju) , bet "nabadziite" joprojaam kaa galvotaajs maksaa dziivokla krediitu, jo viirietis pazaudeeja darbu. :)

Es ar taadu beernus neradiitu, kur nu veel beeranm vina uzvaardu liktu. Ja grib beernus, tad lai pieraada, ka uztver tevi kaa sievieti, ar kuru veelas kopaa nodziivot visu muuzju.

Pierunāt cilvēku uz kāzām jau arī nevar, jo tad būs tā sajūta, ka viņš varbūt negrib, bet vajag. Tāpēc jau tagad, kad ar manējo ir sanākusi saruna par bērniņu un precībām, un viņš jautā, kas man pret to, ka sākumā bērns, tad kāzas, es stingri saku, ka sākumā kāzas, tad bērns, ja nu vienīgi tas sanāk neplānoti. Pie tam pēc bērna daudz vairāk izdevumi, un kāzām sakrāt daudz grūtāk.

Bet tas tikai mans viedoklis. Es neuzskatu, ka 22 gados tu esi par jaunu vēl bērniņam, manuprāt, tieši ideāls vecums. :)

Ko tu mocies? Ja tik ļoti to vēlies, tad uz priekšu. Viedokļi vienmēr būs dažādi, bet tev jāieklausās pašai sevī. Tas ko vēlaties abi, tas ir svarīgakais.

Pierunāt cilvēku uz kāzām jau arī nevar, jo tad būs tā sajūta, ka viņš varbūt negrib, bet vajag.

Tieši tā, ja cilvēks negrib precēties, tad kāda velna pēc ar tādu kopīgus bērnus ražot? Autore irt mazohiste?

iesaku (ja ta vispar variet, t.i sanak un veseliba lauj) tev sai lietai kerties klat ap ziemassvetku laiku. tad piedzims bebitis pec izlaiduma! vienigi jarekinas, ka pirmaja trimestri var but sliktas dusas un nespeks paris nedelas, bet ta citadi to var apvienot ar studijam, ja grib. ka neka sievietes tapat grutniecibas laika iet uz darbu, strada.

Nezinu, neesmu sieva, bet esmu draudzene, kurai uztaisījis bēbi, kā te Marilyn izteicās. :D bet es uz to galīgi neiespringstu. jo mūsdienās laulību šķiršana ir tik bieža parādība, ka manī vairs nemīt pārliecība, ka no draudzenes var aiziet jebkurā brīdī, bet sieva ir uz mūžu mūžiem, kā solījuma- līdz nāve mūs šķirs. ja gribēs, aizies gan no sievai, gan no draudzenes, tas, manuprāt, nav izšķirošais faktors.
mums ir kādi 5 draugu pāri, kuri kopā jau ilgus gadus, bērni jau palieli 3-9 gadi, bet neviens nav precējies. iespējams, ja būtu tā, ka mēs esam vienīgie neprecētie, man arī būtu izteiktāka vēlme apprecēties. pašlaik pat es to īsti nevēlos, ar draugu pēdējā laikā par kāzām neesam runājuši.

autorei iesaku sākt censonēties pie mazuļa tad, kad, sarēķinot mēnešus, tiešām būs skaidrs, ka tās 38-40 nedēļas būs pāri aizstāvēšanas datumam.

Citiem kazas nav tik svariga sastavdala. Ticiet man, tas ir iespejams. Ja tici savam virietim, tad uz prieksu, veiksmi!!!:)

Ja tici savam virietim, tad uz prieksu, veiksmi!!!

Aha, un beigās atrasties ar mazu bērnu uz ielas :) Ticēt mūsdienās nevienam nevar, lai cik tas skarbi neizklausītos. Neviens taču nezinam kā dzīve var pagriezties pēc vairākiem gadiem.

Es tomēr arī uzskatu, ka atbildīgs vīrietis sākumā sievieti ņems par sievu un tad lūgs viņai bērniņu. To varētu saukt par sava veida cieņas izrādīšanu, viņš pierāda īpašo attieksmi pret mīļoto, dod drošības sajūtu. A tā - draudzene ir draudzene, gribu nāku, gribu eju. Var ilgi runāt par mīlestību un ticēšanu vīrietim ''uz vārda'', tomēr tam jārada apstiprinājums darbos. Ja nu dzīvē kas notiek, tad tieši papīriem ir svarīgākā loma, lai sieviete nepaliek uz ielas viena ar bērniņu. Pati zinu daudzus tādus gadījumus, diemžēl. Protams, katram savs, bet šajā jautājumā es vairāk uzticētos vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir dzīves pieredze (tādu viedoklis parasti sakrīt ar manējo) nevis divdesmitdagnieces rozā brillēs bez savas ģimenes, kuras sludina, ka laulība ir viduslaiku blēņas.
Es savam nākamajam vīram uzreiz pateicu, ka kāzas vispirms. Kaut arī viņam formalitātes nav noteicošās (kā viņš pats pateica), viņš neredzēja iemeslu, lai to nenokārtot, ja jau mīļotajai tas ir svarīgi. :)

Aija, tu vsp kkads burksku kamols esi. Nu nav viss ka filmas. Ne visi uzreiz precas, tad berni un muziga laime. Bet var but ari berni un muziga laime, un pec tam kazas. Ka nu kuram.)))

Aija, Tava taisnība ir tiiik negatīvi tendēta (vienmēr).
Tu zini tikai negatīvos gadījumus, bet atver acis - IR ARĪ POZITĪVIE ;)
Starpcitu, ne vienmēr vīrietis ir tas, kas pamet ģimeni, bieži vien to dara sievietes.

Alba_, lai izdodas jums jūsu plāni ;)!

Aija-man liekas,ka tev ir slikta pieredze!
Dzīvojot kopā ar vīrieti 5 gadus,par kuru es visu zinu no A-Z,diez vai es kādreiz paliktu uz ielas,jo viņš pats ļoti vēlas bērniņu,kopīgu nākotni un tt.
Varbūt vnk jāsāk ar to,ka jaaiziet pie ginekoloģes un jāparunājās par šo tēmu-varbūt kādus vitamīnus padzert,pirms mēģinam ieņemt bērniņu.:)

Apbrīnoju cilvēkus, kas šādā vecumā ir gatavi dzemdēt un uzņemties atbildību par jauno radībiņu :) Piekrītu tām, kas saka, ka jānogaida...uz Jaunā gada pusi var sākt ko mēģināt un tad jau studijas pabeigt nekas netraucēs!
Lai veicas :)

Arieta-paldies :)