Sveiki visapkārt :D
Nespeju aizmigt, jo pa galvu šaudās miljoniem domu.
Tātad esmu kopā ar puisi.
Man 18, viņam 19.
Hmmm...puisis ir pavisam nepieredzējis. Atzinās, ka esmu viņa pirmā meitene.
Man protams viņš ļoti patīk.
Man attiecības ir bijušas ar daudz puišiem. Arī nevainīga neesmu, kad pateicu to savam tagadējam puisim, tad it kā viņš kļuva vēsāks nedaudz pret mani. Bet tagad jau saka, ka nekas, kas bijis bijis. Nu cerēšu, ka viņš tā domā.
Tiekamies ļoti bieži, pirmajā tikšanās reizē, uz atvadām, mani gribēja noskūpstīt, nu sanaca galigi šķērsām, ilgu laiku domāju, ka pati neprotu skūpstīties taču šodien uzzināju, ka viņam nav bijusi neviena meitene, tad arī sapratu, kas ir pie vainas tajā visā, ka nesaņemu tādu kā saka mīļumu. :/
negribas neko īpaši aizrādīt, tas būtu nepieklājīgi.
Jau sākumā jutu, ka nav kaut kas kā vajag. Puisis it kā baidās.
Grib mani arī ''izčamdīt'' un saka ir gatavs seksam. Bet, kas gan var sanākt par seksu, ja puisis pat lāga noskūpstīt nevar?
Varbūt uzņemt to visu uz saviem pleciem un pašai rīkoties?
Tad jau sanāk, ka jābildina man arī viņš būs :D
Bet ja bez jokiem, tad varbūt tiešām to kas viņam būtu jādara, izdarīt man? Nu tas jāsaprot, kā elementāras lietas, kā ,piemēram, pa ielu rociņa jāiedod, guļot jāapskauj un tā tālāk!?