Sievišķība

Ļauj vīrietim būt vīrietim. Lai viņš ir tas, kurš sargā, rūpējas.

Tu jau vari būt stipra, bet neizrādīt to vīrietim tik ļoti. :D Nemāci viņus visā. Kādreiz palūdz palīdzību un pieņem to, ka citi kaut ko dara savādāk,nekā tu uzskati par pareizu esam.
Viedokli jāmāk aizstāvēt ikvienam,manuprāt, tas ir pievilcīgāk, nekā lupata, ko uz visām pusēm var pastumdīt.
Man arī šķiet,ka vīriešiem nemaz tik ļoti tās stiprās nevajag.

Kā nu kuram vīrietim, daudziem tieši patīk stipras sievietes, bet es nevilktu paralēles stiprai sievietei ar būt valdonīgai un visu kontrolēt.

ja apzinies, ka jābūt maigākai, tad kur ir problēma?? esi maigāka un miers mājās :)

Mani sāk apsēst doma, ka vīriešiem nevajag tās stiprās sievietes. Viņi grib tās maigās, nevaldonīgās.

Par šo ir daudz diskutēts un daudz lasīts... Rezumē ir viens - Tev nepieciešams blakus stiprs vīrietis, kurš spēs Tevi "pakļaut" ar savu mīlestību un ļaus Tev justies kā īstai sievietei... ;)

Man ir svarīgi, ka sieviete nav "lupata", kas paklausa visā. Man vajag, lai ar mani strīdas un spēj aizstāvēt savu viedokli argumentēti pamatojot .. nevis "man tā gribas un viss". Te gan ir apvienojums starp gudru un stipru sievieti, bet tai pat laikā arī reizēm vajag, lai sieviete ir maiga un pakļāvīga. Vispār ideālā gadījumā ir apvienojums - no visa pa druskai neieejot nevienā galējībā.

Bet katram vīrietim derēs savādāka .. tā kā nav gluži tā, ka nu visiem vajag sievišķīgo un pakļāvīgo. Ir vīrieši tādi, kam tieši vajag, lai viņam kabluku iesprauž mugurā :D

Mja, atcerējos stāstu par tapetēm:
vīram tiek lūgts izlimēt tapetes. Vienreiz, otreiz, trešoreiz. Kad nu nekādi nevar, sieviņa pati izlīmēja. Cik tad ilgi dzīvosi nepabeigtā remontā. Vīrs to ieraudzījis saka : "Nu re, zaķīt, tu jau pati visu vari"....


nu ja var, tad var.

Rīcību no vīrieša arī nevar gaidīt mūžīgi. Un tā rodās tās - visu varošās.

Rīcību no vīrieša arī nevar gaidīt mūžīgi. Un tā rodās tās - visu varošās.

pareizi-un tad no vīrieša vispār nav nekādas jēgas :D

pieņem to, ka citi kaut ko dara savādāk,nekā tu uzskati par pareizu esam.

Kā man šo vajadzētu iemācīties, jo tas ka man vienmēr un visur būs taisnība, vienmēr es zināšu vislabāk , tas reāli traucē dzīvot.

Es to mācos. Nav viegli, bet es jau no pirmās attiecību dienas ļauju vīrietim būt vīrietim un esmu priecīga, ka viņš tāds ir. Tas nozīmē deliģēt daļu varas, tiesības kaut ko izlemt un nespuroties pretī, kad tiek pateikts- būs tā un tā.
Protams, ne jau par visu, bet ikdienā ļauju. :)