No diskusijas - bijušās sievas apciemojums.

Ar nevienu no bijušajiem neuztur nekādas attiecības. Pilnīgi nekādu vajadzību nesaskatu,lai mēs vēl sazinātos un nav mums nekas kopīgs!

Man ar visiem bijusajiem ir labas attiecibas, iznemot vienu. Neredzu iemeslu strideties vai iesnist. Kas bijis, bijis! Baigie draugi protams neesam, bet sad tad socialajos portalos pacatojam un ta.

Ar bijusho uzturu piespiedu kontaktu esoshaa deelj. Ja buutu pa manam praatam-neuztureetu nekaadu kontaktu.Veeljoprojaam gaidu sho dienu.:D

Tikai ar vienu man ir drīzāk neitrālas, nekā labas attiecības. Nesazvanamies (kaut nr. man joprojām ir saglabājies), nesarakstamies (nekādā veidā - ne telefoniski, ne caur soc. tīkliem), arī neapsveicu jubilejās. Bet ja satiktu viņu kādā pasākumā, vai uz ielas, noteikti pasveicinātu un papļāpātu. Un ticu, ja pēkšņi man savajadzētu kaut kādu palīdzību, ko sniegt var tikai viņš, domāju, ka viņš man to neatteiktu.

Mana pieredze rāda, ka tie (vīrieši), kas grib palikt draugi, to dara, lai būtu, tā teikt, rezerves variants, ja nu ar to otru nekas nesanāk. Tad būsim šķīrušies uz draudzīgas nots, mazums kas, varbūt, ka atkal var saiet kopā.

Mana pieredze rāda, ka tie (vīrieši), kas grib palikt draugi, to dara, lai būtu, tā teikt, rezerves variants, ja nu ar to otru nekas nesanāk. Tad būsim šķīrušies uz draudzīgas nots, mazums kas, varbūt, ka atkal var saiet kopā.

Šis bija tas, ko domāju vai dzirdēšu.
Kkāda līdzīga situācija.

Līdzīgi kā dzosefine, tikai ir tāds, kas cenšas uzturēt kontaktus.

Patiesību sakot, pirmajā mirklī vienmēr šķiet jocīgi lasīt šos vārdus: "Mums nav nekā kopēja", "Labprāt nekad vairs viņu nesatiktu" u.tml., tomēr jāatzīst, ka arī man ir viens bijušais, kuru labprātāk redzu ejam nekā nākam. Jaunības maksimālisma kļūda, skaistulis, neiekarojamais un nepiejaucējamais, kuru man nu bija tas "gods" darīt aizņemtu uz vairāk kā diviem gadiem. Iedomīgs kā pāvs, sadzīvē lutausis, gultā ledus kalns, karoče, ķēms. Pārējie - cits vairāk, cits mazāk, bet man radniecīgas dvēseles, ar kuriem dalīto kopīgo pagātni netiecos par visām varītēm iestūķēt prāta attālākajos plauktiņos.

Ar nevienu no bijušajiem neuztur nekādas attiecības. Pilnīgi nekādu vajadzību nesaskatu,lai mēs vēl sazinātos un nav mums nekas kopīgs!

+1
Man tas pats. Neredzu pilnīgi nevienu iemeslu, kāpēc man vajadzētu ar kādu no viņiem vispār kaut kādu kontaktu uzturēt vai jeb kad dzīvē vēl runāt. Tā ir mana pagātne, kas bijusi un izbijusi, Viss.

+/- ar lielāko daļu kontaktējos,ar vienu vēlētos ciešākas attiecības,jo viņš ir ļoti fantastisks kā draugs,bet kaut kā nesanāk.

nē, nav vajadzīgas, tāpēc jau tie ir bijušie

es piemeram ne ar vienu no ex neesmu baigos draugos,jo uzskatu ka ja cauri,tad cauri pavisam,nav ko sevi kaitināt,tur tusējot kopā kā draugiem,vi ko citu un man besī tas teiciens-"paliksim draugi",komon kādi draugi,jebkurā gadijuma ar to,ar kuru man ir bijušas jūtas es nevaru noviklt robežu un būt draugos.

Man ir totāli neitrālas attiecības.... Ar vienu sanāk tikties dažreiz kaut kādos kopējo draugu pasākumos. Bet cik man te baumo tad viņa tagadējai draudzenei ir kaut kādi kompleksi vai sazin kas, bet teiksim negribēja braukt laivu braucienā jo es tur būšu, un dīvainākasi, ka nevis eļāva manam bijušajam braukt, bet pati negribēja... Nezinu kas tur galviņā darās, jo man taču dziļi vienalga totāli viss kas ar viņu saistīts...

Vēl pie pirmā varu pieminēt, ka viņš tā īpaši nesveicinās ar mani un vienmēr apsēžas kaut kur pēc iespējas tālāk. Bet nu nekā naidīga super neitrālas attiecības...

Ar otro neesmu satikusies pēc šķiršanās... Hmmm... bet domāju ja saskrietuos oteikti jauki papļāpātu un viss... šķiršanās bija bez kašķiem un pārdzīvojumiem utt. ( atšķirībā no pirmā) domāju, ka būtu arī tā neitrāli, pieklājības frāzes un tā....

Nu bijušais ir bijušasi, ko tur vairs komunicēt... ja nav pa ceļam tad arī kā parastam draugam nav vietas, jo nu domas vai kas tur nav saskaējis šā vai tā...

Bijušais, ar kuru man bija visilgākās attiecības, tagad ir mans kolēģis. Tāpēc uzturu tieši tikpat labas koleģiālas attiecības, kā ar pārējiem darba biedriem. Arī pirms tam, ja kādreiz (bet tas bija ļoooti reti) sanāca saskrieties kādos pasākumos vai klubiņos, nebija nekādu problēmu izdzert kādu alu kopā, parunāties un, ja sanāk, kopā iet uz mājām, jo dzīvojam vienā rajonā. Pat nevienā brīdī prātā nenāk doma, ka "Tas taču mans bijušais!". Viss pilnīgi, kā ar jebkuru citu paziņu, lai gan mūsu šķiršanās nebija no tām patīkamākajām.
Arī ar citiem bijušajiem nav nekādu problēmu pačatot pa reizei. Uztveru kā jebkuru citu paziņu, kuru šādā vai tādā veidā pazīstu. Domāju, ka viņiem ir tieši tāpat.

Bijušie vai nu grib mani atpakaļ vai negrib redzēt vispār. Domas dalās. Attiecības neuzturu, jo zinu, ka man pašai nepatiktu, ja mans tagadējais draugs uzturētu jebkādas attiecības ar savām bijušajām. Kas biji - bijis.

man pazīstama meitene ar bijušo vīru, kurš viņu krāpa, uztur labas attiecības. pamatojums - dzīve ir pārāk īsa, lai dusmotos un naidotos :D

dzīve ir pārāk īsa, lai dusmotos un naidotos

Gudra meitene.

"Bijušais" - tas izsaka visu. Lai pagātne stāv tur, kur tai jābūt - nekādas attiecības.

attiecībās tā ar nevienu neuzturu, negribu, kas bijis, bijis
pēdējā laikā ik pa laikam netīšām sanāk satikt savu ex, mums attiecības ir labas, neesam sanaidojušies utt, drīzāk, kā veci čomi, kuriem ir kopīgas atmiņas, viņš arī stāstīja par savu meiteni utt
ar citiem gan ir tāds - oooij, labāk ar līkumu
vispār uzskatu, ka bijušie ir bijušie un ne jau pa velti tā ir tabu tēma, vienreiz aiz ziņkārības pačekoju drauga ex, slikta doma, nevarēju atrauties no tās domas, tākā bijušie, lai paliek bijušie

viens bijušais, ar kuru izšķīrāmies ļoti lielā naidā, es pat uz ielas vai kādā tusiņā nesveicināju, ja satiku un kad viņš sveicināja, aizgriezu galvu :) bet nu viņš izrīkojās cūciski pret mani..

ar citu esam labās attiecībās. izpalīdzam viens otram, ja ko vajag, papļāpājam šad tad. šķiršanās bija nepatīkama, bet tas kaut kā jau pagātnē palicis.. interesants cilvēks, līdzīgi uzskati. par ļoti personīgām tēmām nerunājam, kas ar ko satiekas utt.. man arī vairs neinteresētu.

man ir viens 1-reizes randiņa puisis, ar kuru izlēmu vairs otrreiz netikties, bija ļoti jocīgs, kurš laikam strādā vai dzīvo netālu nomanas mājas un es vismaz reizi mēnesī redzu viņu uz ielas nākam pretī :)
viņš vienmēr skatās kaut kur pretējā virzienā :)