Māsu lietas

Man ir 3 māsas. Ar katru no māsām ir pavisam citādākas attiecības. Vecākā ir konservatīvais tips, pāris gadus vecākā ir riktīga čomene, bet ar raksturiņu un piecus gadus jaunākā māšele arī ir riktīga čomene :)

mana māsa ir par astoņiem gadiem vecāka par mani. kādreiz mums kontakts bija ļoti mazs, katra dzīvojam savā pilsētā, bet tieši pēdējo divu gadu laikā mēs ļoti labi saprotamies un varbūt nevaru ar viņu parunāt par visu, bet es zinu, ka varu uzticēties. drīzumā plānoju pārvākties uz Rīgu (viņa arī dzīvo Rīgā), cerams, ka tad kļūsim vēl tuvākas.

nav precējusies.

man ir diezgan draudzigas attiecibas. vinas vel ir pamatskola iet. berni.

draudzīgas, viņa gan ir 8 gadus jaunāka, pašlaik viņai 11, esmu lielā māsa, kurai pazvanīt ,pastāstīt kā iet,palūgt padomu un esmu tā kura viņu vaktē, jo visādi bērni viņai tur apkārt, 11 gadi jau dzer,pīpē, seksojas, mana māsa nav tāda, es viņu vaktēju un mācu labas lietas , kad satiekamies vienmēr kur aizvedu vai pavadu ar viņu laiku spēlējot spēles kuras man neizraisa sajūsmu bet viņas dēļ varu :) Kad paaugsies tad jau tā gadu starpība tik ļoti neskādēs, būsim vēl lielākas čomenes :)

Man ir divas māsas, 12,13 gadu starpība.
Abas baigās draudzenes, bet es vienmēr jutos kā sīkā, atstumtā.
Baigi tas pietrūka.
Tagad esmu jau pieaugusi, un varu ar viņām runāt, bet tā kā kontakts nav bijis pirms tam runājam tikai par tādām nekādām tēmām, neko baigi personīgo. Draudzenes katrā ziņā man ir daudz tuvākas.

Aij,kā es priecājos,ka man ir brāļi :D

es pati esmu precētā māsa.
lai gan pašlaik esam saplēsušās (:D), mūsu attiecības ir labas, baigi čomiskas un vispār foršas, manuprāt, tādas pašas, kā pirms manas precēšanās.
Nav tā, ka es apprecējos un atteicos no sabiedriskās vai māsu dzīves.

Man ir vecaka maasa, gadu starpiiba triis.Jau no beernibas esam kaa labaakaas draudzenes, vienmer viena otrai staastiijam visu, devam padomu utt.
Par cik tagad vina atrodas arpus LV, tad attieciibas ir pamainiijusaas.. diemzeel taa kontakta nav tada kaa bija agraak. Tas tikai laika truukuma iespaidaa, tacu kad vina atbrauc ciemos viss ir kaa bija agraak!
Domaaju ka ir lieliski ja ir maasa ar kuru var saprasties!

Man ir viena māsa. Gadu un 3 mēnešus vecāka par mani.
Bērnībā jau plēsāmies kā trakas, bet nu jau krietnu laiku ir citādāk. Kopā nedzīvojam, varbūt tāpēc neplēšamies un nekasamies. Bieži sazvanamies, satiekamies, kad vajag kompāniju,lai aizietu kaut kur (kaut vai nedaudz šopingot). Esam diezgan dažāds, gan gaumes ziņā, gan rakstura. Viņa ir precējusies un ir viens bērniņš. Lai teiktu,ka pēc precībām kaut kas diži mainījas, nevaru. Cik nu bija jāpierod pie viņas jaunā uzvārda :D
Protams, kā vecākā māsa, viņa bieži mani baksta - tad pa augstu papēži kurpēm, tad pa īsu svārki, tad es pa ilgu guļu utt. Un vienmēr vērš uz mani savu dīvaino skatienu,ja kaut kas nav viņai pieņemams, bet es ieslēdzu savu "man vienalga, ka Tev tas nepatīk" un turpinu darīt pa savam (piemēram, pērku sandeles ar 5cm augstu papēdi).
Es vairāk esmu pilsētas meitene, bet viņai patīk laukos. Tāpēc biežākais, ko viņa man pārmet, ir retā ciemošanās pie vecākiem laukos. Man īsti nepatīk apciemot vecākus,ja viņa tur ir - jo tad tētis slavē un izrāda, ka tieši māsa ir viņa mīlulīte un super duper foršā meitenei utt utjp.

Mana ir nedaudz vecāka, neprecēta.

Attiecības ļoti tuvas. Viena otrai esam kā mūris, par lietām viedoklis bieži viens, viņa noliek mani pie vietas, varētu teikt, ka ģērbjam viena otru :D - pilnībā uzticamies viena otras gaumei, tas gan reizēm ir kaitinoši, ja jāizdomā, ko vilkt vēl vienam cilvēkam.

Raksturā gan pilnīgi pretpoli - es intraverta, viņa ekstraverta, vizuāli arī kā diena pret nakti, vispār uzvedības un sevis pasniegšanas ziņā mēs varētu būt katra no savas pasaules.

Man ir vairākus gadus vecāka māsa, kura mani kaitina :D
Burtiski besī viņa ir tika mīksta un pūkaina. Smaida un visu viedokļiem piekrīt. Viegli ietekmējas. Man viņai gribas iedot pa seju un pateikt lai izaudzē mugurkaulu.
Protams mana māsa un mīlu, bet šis ļoti daudz bojā prieku.

Eh! Kā es priecājos ka esmu meitiņa-peciņa (vienīgā un jaunākā) un man ir 3 brāļi dzelzs sienas, kas vienmēr aizstāvēs, ja būs nepieciešamība!
Divi vecākie ir pusbrāļi, ar tiem ir tādas čau-čau attiecības, jo kopā neaugām, bet vienalga palīdzēs un aizstāvēs ja vajadzēs. Ar jaunāko, īsto brāli līdz 18 gadiem plēsāmies kā divi lielākie ienaidnieki, sitām viens otram degunus ārā, ar ķieģeļiem pikojāmies un ko tik nedarijām lai viens otru novāktu (jo man tika vienmēr visi saldumi un viņš par to dusmojās un gribēja atriebties, bet man vienmēr bija jānovalkā viņa drēbes pa mājām, es krietni mazāk tiku pie jaunām drēbēm, bet man tāāā gribēs pucēties).
Tiklīdz brālim apritēja 18, krasi tas viss mainījās, kļuvām draugi, labi draugi. Tagad, kad viņš ir profesionāls jūrnieks un redzu viņu vispār tikai pāris reizes gadā (labi ja), tad tajās reizēs esam nešķirami ir tik daudz runājamā...

Man ir viena māsa un attiecības mums ir ļoti labas, viņa man ir kā labākā draudzene, kurai tiešām var uzticēt visu. Līdz precībām domāju, ka vēl tālu viņai vai man, bet katra mācamies citur, tāpēc dzīvojam jau vairākus gadus atsevišķi. Attiecības tāpēc nav mainījušās, katrai savas lietas, savi draugi un notikumi tāpēc tieši vairāk ko stāstīt un tamlīdzīgi. Grūtos brīžos vienmēr esam viena otrai atbalsts ar padomu un visādi citādi.

Mana māsa ir vēl maza, 10 gadiņi un es viņai esmu - paraugs un elks. Viņa man - kā jau mazā māsa - mīļš rupucītis, kas reizēm var izvest no pacietības. Tagad esmu projām no mājām un pašai par pārsteigumu, kaitinošās māsiņas dikti pietrūkst :)

Māsa 2.5 gadus vecāka, attiecības šobrīd sūdīgas. Bērnībā plēsāmies (kā jau visi), tad ap gadiem 20-25 attiecības bija superforšas, bet tagad kontakta nav principā..... nu tur tāda ģimenes padarīšana, viņa ir riktīgs manipulators, savoes 31 vēl joprojām diedelē no vecākiem naudu, mūždien čikst par visu uz pasaules!!! Vispār nogājusi no ceļa, sapinusies ar nepareizajiem cilvēkiem.... ai, sarežģīti. Karoče- viņa par ģimeni (mani un vecākiem) atceras tikai tad, kad kaut ko vajag. Tikai tad, kad iekuļās kārtējās nepatikšanās, tad kad vajag naudu. Melo par visu uz pasaules!

Man ir 7 gadus vecāka māsa, savstarpējās attiecības uzlabojas tajos brīžos, kad esam prom viena no otras. Bērnībā par niekiem varējām plēsties līdz asinīm, bet pat tagad, tiekoties vien 2x gadā, spējam sakašķēties. Esam ļooti atšķirīgas, pilnīgi pretpoli gan raksturu, gan gaumes, gan vienkārši dzīves uztveres ziņā. Kā ģimenes locekli es viņu mīlu, bet nekādas draudzības saites starp mums nekad nav bijušas un šaubos vai kādreiz būs.

Esmu par māsu vecāka 8 gadus un kad bijām sīkās bija traģiski. daudz kašķu, bet tagad jau it tā , ka esam labākās draudzenes un nespējam atrauties viena no otras.
Bet nu jā jūtu to kad viņa paaugsies vēl vairāk man būs liela konkurence, kuru jau tagad izjūtu.

man ir ljoti labas attieciibas ar maasu. vinja ir viens no pirmajiem cilveekiem, pie kuriem veersiishos, ja ir kaada probleema vai tieshi otraadi, kaads prieciigs notikums :)
nevareetu iedomaaties savu dziivi bez vinjas

man ir viena māsa- 8 gadus vecāka,nekontaktējamies jau gadus 15 :(

Mana māsa ir 7 gadus jaunāka - 16 gadi, bet mums attiecības ir ļoti labas. Ilgu laiku viņai esmu jutusies kā paraugs, arī tagad viņa ļoti paļaujas uz manu viedokli un gaumi, prasa padomus un palīdzību. Man viņa arī patīk, jo man tāda foršā un stilīgā māsa ir sanākusi :D
Otra māsa ir 10 gadus veca. Nu kādas attiecības mums šobrīd var būt? Tā tomēr ir par lielu starpība - vismaz šobrīd.