labie darbi/brīvprātīgās

Es peedeejos gadus aktiivi iesaistos shaada veida pasaakumos. Tas paliidz ciiniities ar manu "ieksheejo stervu". Katraa zinjaa taa sajuuta ir nenoveerteejama, kad esi kaadam paliidzeejis un redzi patiesi laimiigu smaidu otra cilveeka sejaa. Vislabaakaa sajuuta man bija peec darba beernu namaa, taa miilestiiba ko ieguusti pretii, ir tieshaam kaut kas iipash un neaizmirstams.

gribu uz indiju vai aafriku..

Kādreiz iesaistījos pansionātu, invalīdu bērniņu palīdzēšanā. Nu principā palīdzēju organizēt pulciņus vai pansionātiem pasākumus izveidot. Taču es nevaru teikt to, ka pēc tā man palika laba darba padarīšanas sajūta.. jo godīgi sakot, ir sāpīgi redzēt, cik daudziem vecākiem ir slimi bērniņi un cik tas ir netaisnīgi, tāpat kā pansionātu cilvēki stāsta savas likstas vai ilgojas pēc mājām. Protams, šie bērni, cilvēki ir ļoti pateicīgi un ir prieks sajust to, ka viņiem esi padarījis dienu gaišāku. Bet es esmu pārāk līdzjūtīga un arī mājās man ir savas nopietnas problēmas, ka man brīvajā laikā nepieciešams miers. Ja man palūdz palīdzību, noteikti neatteikšu... bet speciāli iesaistīties brīvprātīgā darbā es šobrīd īsti nevēlos. Gan jau pienāks, laiks kad tam visam pievērsīšos atkal :)

Es labprat gribetu paliidzet trucigam gimenem un berniem, tikai es nezinu ka Pagaidam palidzu, ar savu apgerbu sutisanu uz lv. Visu ko vairs nevelku, nenesu te vacija uz sarkano krustu vairs, jo viniem te drebju netrukst, bet dodu pazistamiem cilvekiem lidzi uz lv.
Tad vini aizved uz laukiem trucigam gimenem. Tur bija viena gimenite, kur ir daudz meitenes, viena aiz otras stripina pec auguma. Un katra kaut ko atrada un tulit pat uzvilka mugura. Visas tadas apmierinas un priecigas. :)

Tad ir tada laba sajuta. :)

Vel ko daru, te ir tadas rezgu kastes veikalos. Var nopirkt suuniem un kakiem edienu un tur ielikt, tad vini atdod patversmem. Musu mazajiem braliem!!!! :)