Nu te jau atkal es :D
Man šīsdienas broblēma: ciemos atbrauca drauga māsa ar savu 5 bērnu un vīru. Tā kā esmu izaudzinājusi jaunājo brāli un māsīcu, tad puslīdz jau zinu kā bērniem adekvāti jāuzvedas. Tad nu ierādīju viņam vietu kur var spēlēties, speciāli nopirku masīnītes un vēl atradu visas savas vecās labās lietas. Pirmais kas notika- viss tika izdemolēts! Pa tīro! Nu labi, to vēl es varu pieciest, kaut gan jau biju nedaudz nikna. Nākamais, viņš gribēja konfektes, iedevu viņam visu kasti un pateicu, lai padalās arī ar citiem. Šis jau padalījās, iemetot sejā katram konfekti un vēl kliedzot: še ņem! Manuprāt, nebija smuki.
Galu galā, kad viņi aizbrauca man palika tikai viss sadrupināts ar pārtiku un izsmērēts pa paklāju. Galvenokārt, dusma jau bija tadēļ, ka vecāki jau neko neaizrāda, it kā, ja es uzņemu ciemiņus ar mazu bērnu, tad man ar to bērneli jātiek galā vienai pašai. Draugs jau teica, lai māsa paņem to bērnu un nomierina, bet šī neklapē ne ar vienu ausi. Un kad es bērnam aizrādu, ka ta nav smuki, bērns bŗec, ka es viņu apvainojot, un vecāki skatas uz mani tā, it kā es būtu izdarījusi noziegumu pret valsti.
Tagad man vispār negribas, lai viņi brauc ciemos.Vai es bez iemesla dusmojos? Es domaju, ka ne. Bez maz vai pati aizbrauktu un viņiem to māju pademolētu. UUUh, pilnīgi tāda dusma!!!