Esmu pārvākusies dzīvot pie drauga, iepriekš viņa māte vienmēr bija laipna un mīļa pret mani, bet tagad visādas piezīmes nāk ārā.
Lieta tāda, ka esmu ļoti jūtīga pēc dabas un ikvienā teikumā varu saskatīt zemtekstu.
Tāpēc jāprasa jums, kam ir skaidrs prāts.
Visas piezīmes vēl varētu laist gar ausīm, bet šodien viņa no rīta ejot garām noteica: "jums jau tā gulta ir par mazu!" (guļam puiša istabā puiša gultā) un tad viņa teica, lai viņš salabo otru matraci, (ir dīvāns, kas stāv netālu no tās gultas)
es sajutos kā ar lupatu pa seju dabujusi, iegāju tualetē un vnk stāvēju blenzu sienā...
tas bij domāts, ka viņai riebjos tā ka vairāk vairs nevar un viņai nepatīk, ka guļu dēlam blakus vai ka mums vajag divguļamo gultu un tieši otrādi, tas norādītu uz labām domām???