darbs privātā vai valsts sektorā

kamene

Laikam valsts, JO tad ir garantija, ka viss notiek oficiāli, viss tiks samksāts laikā utt.

Esmu strādājusi tikai valsts sektorā - patīk stabilitāte.

Pēc savas pieredzes - noteikti VALSTS.

Noteikti privātajā. Vienu gadu nostrādāju valsts sektorā - tās bija šausmas. Es ciest nevaru to birokrātiju un likuma kalpus, kas ir valsts sektorā. Tā ir arī parodija par darbu.

man ir situācija, ka strādāju privātajā, kur ir loti brīvs režīms, nāku kad gribu, izdaru eju mājās, ļoti daudz brīva laika, darbs atrodas man ļoti izdevīgā vietā, visu var sarunāt, darbs elementārs, kurš mani sāk degradēt. Ir piedāvājums valsts iestādē, kur jau sen gribēju tikt, jo tas man dotu lielu pieredzi attiecīgajā jomā ar kuru gribu saistīt savu karjeru. Bet darbs ir patālu (~1.5h jābrauc), attiecīgi sanāk vairāk naudas izdot ceļam, bail, ka ienākumi var mainīties atkarība no situācijas valstī, nebūs vairs brīvā laika tik daudz.
Apmēram tā... izvēlētos valsts iestādi?

nekad neesmu strādājusi valsts, tā kā nemācēšu teikt.

Nav teikts, ka valsts tikai degradē cilvēku, valsts darbā var gūt labu pieredzi, jo bieži vien sistēma atstrādāta ļoti labi, kamēr dažos privātajos ir bardaks. Ja jūtu, ka tur būtu mans ceļš, ietu neatkarīgi valsts vai privātais. +/- ir katrā, valsts visdrīzāk lielākais - ir atalgojums, bet arī ne visur, tas ir ļooti atšķirīgs.

up

strādāju gan privātajā,gan valsts sektorā.un ja man būtu dota izvēle,viennozīmīgi ietu uz valsts sektoru,jo vienmēr algu izmaksā laikā,nav aplokšņu algas un sociālās garantijas,normētāks darba laiks.

Esmu strādājusi tikai valsts sektorā. Kā sievietei tas man liekas stabilāk un drošāk, ja plāno bērniņu pēc tam.
Vīrs ir strādājis abos. Viennozīmīgi atzīst tikai privāto sektoru.

Ja algas vienādas, tad valsts iestādē ietu labāk. Sociālās garantijas, atvaļinājums bez kādām ierunām un mistiskiem termiņiem un nosacījumiem, alga precīzi laikā-stabilitāte.
Un ja reiz tā ir izaugsme karjerai, tad ko tur vēl domāt.

esmu strādājusi abās un ietu uz valsts.

Mana pieredze ir tāda, ka privātajā sektorā liek darit lietas, kas nav amata aprakstā, priekšnieki izturas necienīgi, neievēro likumu, nostrādina utt

Valsts iestāde miers, stabilitāte, dari tikai to, kas uzdots, tiek ievērota subordinācija, protams garantijas, ja paveicas ar vadību tad diezgan brīvs, visur var tikt un aiziet, ja vajag.

Man arī bija tāda izvēle gadu atpakaļ, un ne par santīmu nenožēloju izvēli.

kamene, es tavā vietā paliktu privātajā sektorā un darbotos ar kaut ko vēl paralēli.

Esmu strādājusi tikai privātajā sektorā, bet, palasot komentārus, šķiet, ka svarīgi ir kādā privātajā uzņēmumā strādā. Kā galveno mīnusu privātajam sektoram meitenes min nestabilitāti, aplokšņu algas, bet, es strādājot starptautiskā uzņēmumā, nevaru tam piekrist - ir visas soc.garantijas, ves.apdrošināna (kas man ir svarīga, bet pēc krīzes,cik zinu, ne visās valsts iestādēs ir atgriezta), alga vienmēr laikā utt.
Līdz ar to būtiskāk, manuprāt, ir nevis valsts / privātais sektors, bet uzņēmuma lielums, reputācija utt.

ja algas būtu vienādas, noteikti izvēlētos valsts. esmu strādājusi, ļoti patika.

Ar privāto sektoru - kā paveicas, es arī biju uztraukusies, ka gāju prom no valsts sektora uz privāto tieši krīzes zemākajā punktā. Jāsaka, ka šajā gadījumā esmu vinnētāja, bet, jā, tā bija laimes spēle.

Loģiski, ka ne jau visi privātā sektora uzņēmumi ir labie. Piekrītu meitenei, kas minēja par starptautiskajiem uzņēmumiem. Es arī tādā strādāju, alga vienmēr ir laikā, nodokļi nomaksāti, ir apdrošināšana, kā arī citi bonusi (patiesībā tas būtu skandāls pasaules mērogā, ja manā uzņēmumā algas nemaksātu laikā vai tās būtu aploksnēs).
Bet valsts sektorā man riebās, jo tur bija jādara visādi, es atvainojos, štrunti. Piekasīšanās nevietā, kas neveicina darba produktivitāti. Vispār no tā valsts sektora palikušas atmiņā ir kaudze ar nevajadzīgām sapulcēm par neko, dokumentu pārtaisīšana 3x, lai gan dokuments ir paredzēts iekšējai lietošanai - pasūtīt no saimniecības daļas kliņģeri un kafiju. Bet, lūk, vadītājas parakstam bija jābūt 5cm uz otru pusi. Dažas varbūt uzskata, ka tā ir tiekšanās pēc pilnības un perfektuma, bet, manuprāt, tas tikai un vienīgi traucē biznesam un mazina darbinieku potenciālu.

Iespējams, ja alga ir vienāda, tad es varētu arī aiziet uz valsts sektoru, bet mana pieredze rāda, ka valsts sektorā tās algas ir stabilas, bet tomēr privātajā sektorā ir lielākas izaugsmes iespējas, kā arī potenciāla izaugsme atalgojumam.
Vēlreiz atkārtoju - nerunāju par kaut kādiem mistiskiem SIA X ar 5 darbiniekiem.

O, jā, pilnīgi piekrītu Jessica. Nespēju sevi iedomāties valsts sektorā... Mapīšu pārkrāmēšana no vienas kaudzes otrā mani nesaista. Neredzu sevi vietā, kur savam darbam neredzu rezultātu un kur no mana ieguldītā darba gandrīz nekas nav atkarīgs...

strādāju privātajā sektorā. Nemācēšu neko teikt par darba vietām valsts sektorā. Bet par privāto varu atkārtoties un teikt to pašu, ko meitene, kas minēja par starptautiskajiem privātajiem uzņēmumiem. es arī tādā strādāju. alga vienmēr laikā, oficiālā, nav aplokšnu algas. esi nodrošināts ar dažādiem labumiem. atvaļinājumu piešķir bez vārda runas.

Es par privāto sektoru, jo valsts sektorā lielāka birokrātija un daudzas lietas ir pilnīgi nevajadzīgas, jādara tikai, ka tā noteikts.

Man privātajā sektorā ir lielākas iespējas organizēt savu darbu kā vēlos, visu varu sarunāt, eju atvaļinājumā, kad gribu, kas brīžiem valsts sektorā tā nemaz nav iespējams, bet nu laikam ar savu privāto sektoru man tā ir paveicies, ka nemainītu pret valsts darbu, jo privātajā lielākas iespējas uz algas paaugstināšanos manā jomā, valsts sektorā ir tikai viens punkts līdz kuram uzkāpt.