Man patīk būt mājas, bet arī uznāk, ka mājas bardaks un nav nekādas iedvesmas kārtot.
Ikdiena kā tāda man arī nepatīk, nogurdina, ka katra diena garlaicīga/paredzama.
Tāda sajūta, ka mūžīgā gaidīšanā uz kaut ko, visa dzīve paiet- Tad gaidu darba dienas beigas, tad nedēļas nogales, algu, saulainu laiku, siltāku gada laiku, pilsētas svētkus, kad mīļotais vīrietis būs majas un tā visu laiku- Reti ir tā, ka ir tikai šis brīdis un viss, bez tās gaidīšanas sajūtas, brīžiem pat liekas, ka gaidu kaut ko tikai aiz ieraduma, nevis tapēc, ka es tiešam kaut ko tajā brīdi, cerētu sagaidīt.