attiecības ar mammu

 
Reitings 164
Reģ: 18.03.2009
Vēlos saprast kā esošo situāciju uztver cilvēki no malas, cik tajā ir manas vainas, cik mammas. Būšu ļoti pateicīga par konstruktīvu kritiku un vērtējumu!
Situācija ir šāda: dzīvoju ar vecākiem (mamma, tētis- abi pensionāri, nekādu romantisku jūtu savā starpā nav, dzīvo kā kaimiņi, nestrādā, dzīvojas pa mājām), man tūlīt būs 22, tikko pabeidzu bakalaura studijas, stāšos maģistros, tikko sāku strādāt. Ir patstāvīgs draugs gandrīz 3 gadus, reiz pa reizei paliek pie mums (dzīvojam diezgan palielā privātmājā, neviens nevienam netraucē), palīdz dārza darbos, atnes pārtiku, gatavo ēst utt. Sanāca tā, ka maģistros netiku budžetā, kas mammai šķiet kaut kas briesmīgs. Jāņem kredīts, galvotāju esmu sarunājusi, no mammas nekādi ieguldījumi netiek prasīti. Viņasprāt, esmu savu dzīvi norakusi, kļuvusi kā mans draugs (viņš augstskolā paņēma 1 gadu akadēmisko, kā laikā strādāja): slinka, bez mērķa utt. Es paliku 3. aiz svītras, daudz netrūka :( Turklāt, var jau ierotēt. Draugu uzskata vainīgu pie tā, teica, lai viņš nerādās mūsu mājā. Piebildīšu, ka draugs strādā pie mana brāļa. Pēc mammas uzstājīgajiem lūgumiem, n-tajiem zvaniem dienā, viņš draugam samazināja algu, jo mammai tas likās par daudz (20 ls dienā- daudz??). Draugs esot vainīgs pie tā, ka saplīsa zālespļāvējs, kad viņš pļāva. Bet viņš ir vienīgais, kas pļauj to milzīgo platību, asmens varēja noplīst jebkuram! Draugs saka, ka salabos, bet tāpat- mamma uzskata, ka viņš ir slaists, visu tikai lauž. Ar mašīnu nemākam braukt ne viņš, ne es (tāpēc man vairs neļauj braukt ar ģimenes auto, lai gan tētim ir 80 gadi, viņš vairs nav nekāds braucējs, bet mamma nekad nav mācējusi braukt). Tā mašīna stāv garāžā.
Jau kopš bērnības mamma mani ir kontrolējusi kā cietumā. Ar citiem bērniem spēlēties nevarēju, jo viņi no sliktām ģimenēm, pastulbi, slikti mani ietekmēs. Uz skolu, pulciņiem mani pavadīja turp, atpakaļ, nepārspīlēju, līdz kādai 6. klasei, lai gan nedzīvojam gluži Maskačkā, bet mierīgā mazpilsētā. Arī tagad es nevaru vienkārši iziet no mājas, nepaskaidrojot, kur es iešu, ar ko, cikos būšu atpakaļ. Un pēc tam vēl seko telefona zvani- kur esi, cikos būsi, es uztraucos, kartupeļi jau silti utt.. :D Tētis vienmēr pavada ar jaunākajām ziņām no kriminālhronikām. Ja kaut kur braucu ar mašīnu parasti nosaka: "Cerams, ka netiekamies pēdējo reizi". Bērnībā uz mani daudz kliedza, vēl tagad esmu nervoza, bīstos no trokšņiem..
Nekad nekas nav bijis pietiekami labi, ko daru. Mācījos labi (varēji vēl labāk), atradu darbu (varēja atrast labāk atalgotu), nopirku kleitu (kaimiņu Kate gan māk labāk ģērbties), mani draugi arī padibenes..
No vienas puses, mammas ir žēl, jo viņas dzīve nebija pārāk forša- agri apprecējās, pārticības īsti nebija.. tad piedzimu es, kad viņai jau bija 40 gadi, un bija spiesta palikt ar manu tēti. Gribu normālas attiecības ar mammu, bet nevaru izturēt, ka uz mani katru dienu kliedz un noniecina! Esmu nogurusi no strīdiem. Man ir tādi kompleksi! Gribētos vairāk pašpaļāvības.
Tāda nu ir situācija. Jūtu, ja jūku prātā šeit dzīvojot. Pēc iespējas ātrāk gribu tikt projām, pagaidām, kas mani kavē, ir nauda- pelnu 200 ls mēnesī, un nezinu, vai varēšu par šo summu sevi uzturēt Rīgā. Mamma pieprasa 50 ls, kas man liekas ok, vismaz palīdzu kaut kā. Citu darbu nezinu, vai ir jēga meklēt, jo jācenšās apvienot ar skolu rudenī. Kā jūs redzat šo situāciju? Kā jūs rīkotos, lai saglabātu attiecības gan ar mammu, gan nenojūgtos? :D
Iespējams, pēc situācijas apraksta kāds mani atpazīs, bet man vienalga. Vismaz izliekot visu, tā teikt, uz papīra, palika vieglāk.. :)
P.S. gribēju īsāk uzrakstīt, bet nesanāca
18.07.2013 13:36 |
 
Reitings 1598
Reģ: 12.10.2010
Man jāpiekrīt meitenēm, es arī aizgāju no mājām gadu pēc vidusskolas un attiecības būtiski uzlabojās, sākumā vispār nebraucu mēnešiem ilgi uz mājām, tagad gandrīz katru nedēļas nogali. attiecības ir labas, draudzīgas, vecāki palutina, kad esam ciemos, var izrunāt visādas lietas, pa lielam kā draugi, nav vairs iemesla konfliktiem un VIENMĒR būs priecīgi satiekoties.

un man vairāk kā gadu bija 200 ls alga un izdzīvoju, tiesa ar draugu dzīvojām kopā un viņam bija laba alga, bet tas audzina raksturu, iemāca izšķirt prioritātes, it sevišķi, ja pirms tam bijusi lieli ienākumi.

vajag tikai spert to pirmo soli, tad jau viss aizies uz augšu :)
18.07.2013 13:58 |
 
Reitings 136
Reģ: 02.07.2013
Kādā noteiktā punktā (kādam vēlāk, citam agrāk) vecākiem savas dzīves nav un viņi sāk kontrolēt bērnu dzīvi, jaucas par daudz. Tādēļ, manuprāt, labāk abiem dzīvot kaut mazā īrētā dzīvoklītī, ciemoties pie vecākiem, bet ne dzīvot. Tad, ja mammai nodrošināsi mazāku pieeju dzīves kontrolei, palīdzēsi arī viņai pašai - viņa varbūt sāks dzīvot sev. Bet, ja izvācies, tad tikai tad, ja nebūs jābūt materiāli atkarīgai no vecākiem, jo, manuprāt, tā ir tāda izmantošana (vecāki slikti, jo kontrolē, bet viņu naudu vajag). Mēģini atrast Rīgā labāku darbu, veiksmi!
18.07.2013 14:00 |
 
Reitings 164
Reģ: 18.03.2009
Es neesmu mīksta, bet es gribu, lai viss būtu pa labam! :D Negribu kašķus. Daudz ko paciešu, jo strīdiem tāpat īsti jēgas nav- tas ir tāpat kā skriet ar galvu sienā.
18.07.2013 14:00 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Marilyn, un tās nabaga sievietes, kas Rumbulā stāv un stopē, nabadzītes, tas ir tik bīstami tādā apģērbā tur stāvēt un sabiedriskais tad jau laikam šajā maršrutā slikti kursē, būtu mums jāpaņem. Beigās es vēl iedomīga! :D
18.07.2013 14:01 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
Ja dzīvosi kojās un būsi taupīga, tad varēsi labi izdzīvot.
Es labāk būtu ļoooooti taupīga, nekā paciestu tādu teroru.

un iespējams jūsu attiecības uzlabosies, kad būsi prom.
18.07.2013 14:02 |
 
Reitings 136
Reģ: 02.07.2013
Kad izvāksies, attiecības ar vecākiem uzlabosies, saku pēc savas pieredzes! Sākumā gan vecāki gruzīsies, bet, kad būsi ciemos, viņi būs superlaimīgi un negribēs strīdēties. Manas tantes savu pieaugušo dēlu/meitu ģimeņu dzīvē iejaucas, nedzīvojot pat kopā, apspriež ar citiem, apspriež viņu sievas/vīrus, jo vienkārši nav cita, ko darīt! Tas ir vājprāts! Bet tā ir pašu bērnu vaina - vai nu ļauj to darīt, vai nu nē. Bet, ja dzīvo kopā, tad tur nav pat īsti iespējas no tā izbēgt.
18.07.2013 14:04 |
 
Reitings 279
Reģ: 20.06.2013
Šitais izskatās mats matā, kā man. Ir smagi - lai, kā Tu censtos , ar mammu neizdodas jau no bērnības atrast tādu saskaņu kā vēlētos. Tas ir karmiski - Tev vienkārši ir viņai jāpiedod un jācenšas veltīt pozitīvas domas. Varbūt iepriekšējā dzīvē jūs viens otru kaut kā smagi aizvainojāt....un tagad tas viss velkas un jāatrisina
Bet no malas izskatās, ka :
1. draugs Tev ir OK!
2. Tu esi Ok- tas, ka drusciņ pietrūka eksāmenā nav nekāds rādītājs.
Mēģini ar viņu kaut kā pavisam atklāti izrunāties.... Manā gadījumā daudz kas (bet ne viss) atrisinājās ar pārvākšanos....
18.07.2013 14:04 |
 
Reitings 772
Reģ: 04.07.2013
Bet es tik un tā nesaprotu, ja autore stājas maģistros, tad jau noteikti ir vismaz gadi 23.. un kā tādā vecumā vēl var dzīvot ar senčiem, it sevišķi, ja vēl ir draugs un tad jau viņš pieņemu, arī nav jaunāks, varbūt vecākiem taisnība, ka esat slinķi un nepelnat naudu. Vīrietim jau vajadzēja padomāt par ģimenes ligzdu. Un kojas manuprāt , ir sakarīgs variants tiem, kas apgūst bakalauru.
18.07.2013 14:08 |
 
Reitings 5481
Reģ: 17.08.2010
Ar 200 LVL dzīvojot kojās, Tev pietiks :)
18.07.2013 14:08 |
 
Reitings 164
Reģ: 18.03.2009
Mirdz, man ir 21. Kamēr studēju tiešām nekādu lielo piķi nepelnīju- ap 100 Ls dažādos sīkos darbiņos (privātstundas, telpu uzkopšana), ar ko man pietika. Es saprotu, ka varbūt varēju vairāk, bet vienmēr centos noturēties budžetā, mācīties. Plusā man vajag apmēram 2-3 h ceļā katru dienu līdz Rīgai turp un atpakaļ. Gan jau visā šajā situācijā ir arī daļa manas vainas.
Es saprotu, ka esmu mammai vienīgais cilvēciņš palicis, ko mīlēt, ja tā var teikt.. :( Ar brāli tur sen vairs nav tādu attiecību viņai, neviena cita arī nē.
18.07.2013 14:14 |
 
Reitings 1598
Reģ: 12.10.2010
Mirdza, visi nedzīvo pēc vienas mērauklas, situācijas ir dažādas un kāpēc, lai nedzīvotu pie vecākiem, zinu daudzus, kas dzīvo un viss ir kārtībā.
18.07.2013 14:14 |
 
Reitings 188
Reģ: 29.01.2009
Palasot Tavas atbildes uz komentāriem, var secināt, ka Tu pati jau esi sapratusi, kā pareizāk darīt. Piekrītu, ka vajag iet projām. Bez kašķiem, bez strīdiem, bet tā dzīvot arī nevar. Attālums nāks tikai par labu, attiecības uzlabosies un beigās visi būsiet ieguvēji :) Lai izdodas!
18.07.2013 14:16 |
 
Reitings 772
Reģ: 04.07.2013
Mirdza, visi nedzīvo pēc vienas mērauklas, situācijas ir dažādas un kāpēc, lai nedzīvotu pie vecākiem, zinu daudzus, kas dzīvo un viss ir kārtībā.

Bet te nav kārtībā! Reāli senči zāģē nervus meitenei.

Es patiešām redzu vienīgo izeju- izvākties! :) uzturēt labas attiecības pa gabalu. Tiešām pēc tam kontakts uzlabojās, vismaz man tā noteikti bija. Citādi vidusskolas gados, man vasaras brīvlaikā mājās bija jābūt 9 vakarā :D un vēl visādi citādi brīnumi :D
18.07.2013 14:18 |
 
Reitings 164
Reģ: 18.03.2009
Burviite, es esmu sapratusi, ka vajag izvākties. Tomēr tas nenotiks šodien, kāds brīdis vēl jāpaciešas. Mani vairāk interesēja, kā šo situāciju uztver cilvēki no malas, cik tajā ir manas vainas, cik manu vecāku.
18.07.2013 14:18 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
nu, pašlaik jau izskatās, ka ir tikia un vienīgi mammas vaina, bet nevar jau zināt to visu pagātni un tā.
18.07.2013 14:19 |
 
Reitings 164
Reģ: 18.03.2009
Viņa man vienmēr prasa, kāpēc tu man neko nestāsti, nerunā ar mani.. Ko tad lai es viņai stāstu, tāpat es esmu tā sliktā, nesmukā, slinkā! Tā gribētos mammu, ar kuru varētu tā no sirds izrunāties!
18.07.2013 14:21 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
kopš kuriem laikiem 21-23 gadi ir TĀDS vecums? ja cilveks mācās Rīgā, vecāki dzivo netālu no Rīgas nu kur cilvēkam jāskrien, ja ir privātmāja? Dažas te par traku laiž man šķiet
18.07.2013 14:24 |
 
Reitings 5481
Reģ: 17.08.2010
Bet es tik un tā nesaprotu, ja autore stājas maģistros, tad jau noteikti ir vismaz gadi 23..


man tagad ir 23 gadi un es jau pabeidzu maģistrus :)
18.07.2013 14:24 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Tava vaina var būt tikai tik daudz, cik Tu neesi bijusi ļoti ieinteresēta atsevišķas, pastāvīgas dzīves uzsākšanā. Līdz ar to ir izveidojusies šī konfliktu pilnā situācija.
18.07.2013 14:24 |
 
Reitings 164
Reģ: 18.03.2009
Mani vecāki vienmēr uzsvēra, ka nevēlās, lai es dzīvoju kur citur. Arī tagad- saka, ka prom jau mani neviens nedzen. Solījās materiāli palīdzēt, kamēr mācos (tā jau arī bija, tikai komplektā nāca visa šī situācija).
18.07.2013 14:27 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online

 
Šobrīd nav neviens reģistrēts profils portālā!