Sveiki!
Gribu lūgt Jūsu domas..
SItuācija ir tāda, ka nesen izšķīros (maijā) no sava puiša ar kuru draudzējāmies jau pāris gadiņus. Un likās, ka tuvakajā laikā nevēlos ne jaunas, ne nopietnas attiecības. Bet tad...vienā vakarā (jūlijā) piezvana draudzene un saka, ka jābrauc uz ezeru peldēties. Es piekritu. Beigās uzzinu, kad brauksim ar viņas draugu un viņas drauga draugu. Četratā. Protams, iepazīt jaunus cilvēkus var vienmēr, bet šoreiz bija savādāk.. takā uztraukums ikreiz kad vajadzēja man ko tiekt, atslābināties palīdzēja tas,ka bijām nopirkušas sidriņu vakara gaitām.
Tā nu pavadījām kādas 6as stundas kopīgi, pēc peldes visi braucām uz dažādām skatu vietām mūsu pilsētas tuvuumā. Ejot vēlāk ar draudzeni un WC, šī pačukst, ka es liekoties ļoti feina meiča tajam brīvajam čali.. Nav jau tā, ka man viņš arī nemaz nesimpatizē. Tikai viena no problēmām ir tāda, ka viņš nākamajā dienā jau brauca atpakaļ uz Norvēģiju strādāt. Un otra - mana profesija ir arī saistīta ar dzīvi ārpus LV, nevis vienā konkrētā valstī, bet 4 mēnešus braukājot pa pasauli... Tagad cītīgi sarakstāmies gan ar sms, gan pa skype.. Ko Jūs domājiet? Pēc četriem mēnešiem abi esam nolēmuši satikties LV... Manuprāt, no vienas puses ir ļoti labi, ka abi nebūsim LV, ka nebūs tā, ka kādam jāgaida mājās...
1
