Bildinājums.

Par emocijām gan gribētos dzirdēt ko vairāk. Mīļi, nu kas ir mīļi? Katru dienu nebildina. Izklausās pēc uzdāvinātas šokolādes :D

Nu bet emocijas taču nevar aprakstīt vārdos! :)

Viņš man uz Ziemassvētkiem uzdāvināja lidmašīnas biļetes (mums abiem, protams :) ) jaunā gada sagaidīšanai Londonā. Tā nu 29.decembrī devāmies ceļā, bet bildinājums bija kādas sekundes pēc pusnakts skatoties salūtu milzīgajā pūlī. Gredzena nebija, bet viņš bija labi pacenties ar vietas izvēli, tāpēc to neņēmu ļaunā :D Pirmā mirkļa emocijas.. biju šokā un pirmais, ko pateicu bija - kur ir gredzens?! :D Par bildinājumu it kā zemapziņā nojautu, bet neticējās, ka tas tiešām varētu notikt. Sajūtas foršas, bet jāsaka, ka kāzu dienā tās bija daudz, daudz, daudz izteiktākas un vispār superīgākas :) Ļoti gribētos to visu vēl un vēl izbaudīt.. :)

Mans līgavainis visu sarīkoja kā mūsu pirmajā randiņā, kamēr pucējos itkā aizbrauca uzpildīties, teica ka vedīs mani atpūsties un tad viss sākās- piebrauca pie mājas, iekāpu mašīnā, skanēja tā pati Mūsu dziesma kas pirmajā randiņā kad viņš man atbrauca pakaļ, pasniedza tādas pašas rozītes, aizveda uz Siguldu kurp aizbraucām mūsu pirmajā randiņā un tad jau attapos panoramas ratā virs Siguldas, pēkšņi viņš nometās ceļos parādījās gredzens un ļoti skaists teksts par manīm, par mums, un mūsu nākotni....Tas bija fantastiski viss iekšā trīcēja, biju laimīga nespēju noticēt, abiem nobira laimes asariņa.. Tās emocijas vienkārši nav aprakstāmas vārdos!!!!

Ziemassvētkos.
Nebija tāds baigais pārsteigums, jo mana nojauta pateica priekšā.

Par emocijām runājot..
Meitenes kā bija ar emocijām kāzu dienā? :)

Man jau tagad iedomājoties no saviļņojuma vien kamols kaklā.. Un tā vien šķiet, ka kāzu dienā kā no rīta sākšu asaras birdināt, tāpēc mičošanas beigšu:D

Kā jums bija ar raudāšanu kāzu dienā?
Negribētos jau tomēr tik svarīgā dienā dzert kādas nomierinošas tabletes, balderiānus - nekad neesmu ko tādu lietojusi, kas zin kā reaģēšu:D

sidze ,viss bija labi, līdz neuzvilku kleitu.Dzimtsakrakstu nodaļā visu laiku zods raustījās. Tad vēl tante nobrēkusies nāk sabučot, tad izplūdu asarās. :D Nākamā dienā baznīcā noģību :D

Paldies, Ramona, nomierināji:D
Es kā reiz kaut kad skatījos "wedding fail" video, kur bija ģībšana pēc ģībšanas, bet vairāk gan no līgavaiņu puses!

sidze, es neraudāju.

Sidze, ģību dēļ karstuma un vīraka smaržas un + stress. Bet to uztveru pozitīvi :D

Es savu nākamo sievu nebildināju ko viss bija skaidrs jau drīz pēc iepazīšanās. Abi jutām un gribējma to pašu. Viss bija tik skaidrs un drošs ka bildināšana izpalika.

Kāzu dienā neraudāju, vienīgais brīdis, kad asaras sariesās acīs bija, kad pēc ceremonijas ieraudzīju mammu. Viņa neraudāja, bet es viņu ieraudzīju un likās tā - nu viss, man tagad pašai sava ģimene, esmu pa īstam pieaugusi, patstāvīga un nu jau ar citu uzvārdu.
Visu dienu bija tāda neizsakāma laimes sajūta. Draugi jautāja vai esmu piedzērusies, uz ko atbildēju, ka, protams, nē, un viņi man pateica, ka tādā gadījumā es izskatos ļoti laimīga :D Es tiešām peldēju tādā rozā mākonī :D Viss bija tik labi, tik labi :)

klaviatura Izklausās tik pasakaini, nevaru sagaidīt savu lielo dienu. :)

Atceros toreiz strādāju par pārdevēju veikalā uz pagaidu darbu. Viņš bieži iegriezās tajā veikalā, vienmēr uzsmaidīja man, bet es tā īpaši nepiegriezu vērību, jo apmeklētaju daudz :D visiem taču nevar atsmaidīt. Tad kādu dienu lija briesmīgs lietus, stāvēju pārbāztā tramvaja pieturā bez lietussarga, dusmīga, ka aizmirsu lietussargu. Pienāca klāt vīrietis ar spilgti sarkanu lietussargu, un es atpazinu viņu :) viņš piedāvāja pastāvēt kopā. Parunājām par niekiem un vēlāk viņš mani uzaicināja uz randiņu. Kas ta man- aizgaju arī :D un tā viss pa maziņam pa maziņam..

Vēlāk atkal kādu vakaru stāvēju pieturā, līja lietus un spīdēja arī saulīte. Biju jau salijusi un dusmīga uz viņu, jo solīja atbraukt pakaļ, bet bija steidzamas darīšanas. Tad skatos- no parka, kas pretī pieturai iet vīrietis ar sarkanu lietussargu. Es domāju, ka tas nevar būt viņš. Vīrietis pienāk klāt, paceļ lietussargu un es redzu, ka tas tiešām ir viņš, tad viņš nomatas uz viena ceļa tieši peļķē(:D) un man jau sirds dauzās..un tad liktenīgie vārdi ar skaistu mazu gredzentiņu starp baltām narcisēm :)
uii gari sanāca, bet nu neko.

Emigrante - Ak, cik skaisti! :)

Kāzu diena bija skaista.zagsā ,tuvākie radinieki.Emocijas -uztraukums radās jo onkulis un vīra māsa uzreizu sāka bildēt ar 2 fotoaparātiem .Saprast var bildes gribās ,bet šoks tāds izeju no šuvējas un tris fotoaparāti priekšā.+vīramāte bildēja ar savu .kleita man bija tāda kādu gribēju ,speciāli šūta man .un vedeji ari bija superigi....

BILDINĀJUMS TĀDS man nebija ,bijām kopā 8 gadus nodzivojuši ,sabrauca radi un pateicam ka precamies ,taisam kāzas.

vinjam citreiz pārmetu kapec nebildināja ,bet vinjs man saka ka mani loti mil ,klūdijies...
kopdzive ir laba ,braucam visur kur,nemainas nekkas uz slikto pusi.

Laba sajuta --esmu sieva ,mums ir ģimene,neesmu draudzene vienkārša ....un loti milu savu virinju

Nu jau būs 1 gads kopā nodzivots ,taisām tusiņu ar radiniekiem.

Atbrauca no darba mājās ar lielu rafaello kasti. Tad tieši gāja kautkāda reklāma pa radio,ka rafaello lielajās pakās varot vinnēt kautkādas balvas- kredītkarti, kaklarotu un vēl kko. Tajā brīdī,kad man iedeva rafaello man nu galīgi neko saldu negribējās, a draugs tikai saka,lai paņemu vienu, a es neparko neņemu. :D Pēc kādam 10min man patiešām sagribējās, attaisiju un pamanīju sarkanu kastīti, kā traka saku rakņāties un teicu (pat trakoju) ,ka kautko esam vinnējuši, kad attaisīju kastīti biju šokā, draugs vaicāja vai kļūšu par viņa sievu, es tā apstulbu, ka pat neviens vārds kārtīgi no mutes nenāca ārā. :D