Taktiskums nevietā

:)

Jā, tā ir. Es tevi šajā ziņā pilnībā saprotu. Arī esmu šo tēmu apdomājusi. Cilvēki reti, kad acīs saka to, kas ir slikti, kautkā negrib sāpināt vai arī citi - nopriecājas, ka tagad tev kaut kas ir sliktāk.

Nu es gluži neteiktu, ka šāds taktiskums ir nevietā. Ja cilvēkam pašam ir acis pierē, tad jau redz, ka izskatās sūdīgi, priekš kam bērt sāli uz brūcēm un sabojāt visu vēl vairāk ar savu kritiku? Bet, ja tas cilvēks domā, ka izskatās labi, tad arī nav jēgas teikt, ka pēc manām domām ir slikti, jo katrs izskatās kā grib.

man jau skiet, ka ne vienmer cilveks pats redz, ka izskatas slikti vai dazreiz saubas. kaut gan gaumes jau tiesam medz but dazadas.

Dziivee es biezhaak pakluseeju un guustu maaciibu.( no mineetaa piemeera- vairs uz sho frizetavu neietu).
Neesmu no cilveekiem,kas par saskaabushu piena paku ies Maximaa taisiit haju, piemeeram.
Nav jau liela maaksla sa*irsties un kaadu izlamaat.

biežāk kaut kas tāds gadās, kad pārsālu ēdienu. Tad pēc mēneša man paziņo - cik šoreiz ir garšīgi! pagājušajā reizē gan bija tā pārsālīts, ka nebija ēdams :D

Kāda jēga iet tam cilvēkam klāt un maitāt garastāvokli? Ja viņam pašam patīk, viss ir kārtībā.
Man reiz kaimiņiene uz ielas pienāca klāt un pateica, ka es izskatoties pēc M***. Toreiz tieši nācu priecīga no frizētavas ( mainīju matu krāsu no blondiem uz rudiem). Domājat, ka labi jutos?

Viena friziere nokrāso, tā neko nesaka, bet kad aiziet pie citas tad tā pasaka, bet tad tev liekas ka viņai skauž, jo neviens nav neko tādu teicis. Vislabākais veids kā pārliecināties vai ar matiem viss ir kārtība, palūgt kādam lai nofotografē aizmuguri. Tagad skatos vienu tādu bildi, vnk šausminos. :D

Tuviem cilvēkiem varu pateikt, ja kaut kas nav tā..
Piemēram, esmu ievērojusi, ja cilvēkam kaut kas netīrs uz sejas, vai vienalga kas, reti arī kurš to pasaka :D

...vai kad bikshu prieksha valjaa...taa pus dienu var nostaigaat:D

ja frizētavā cilvēkam uztaisa dzeltenus matus, viņš pats to redz, un ir lieki to bāzt acīs. taktiskums ir ļoti vietā. tāpat par pumpām, nolupušu nagu laku, dzelteniem zobiem un citām lietām, ko cilvēks redz arī bez tavas laipnās piezīmes.
cita lieta, ja cilvēks pats kaut ko nepamana - spināts iesprūdis zobos, zeķubikse bikšu starā, uz augšu uzrauti svārki, atvērta mugursoma u.c. cilvēks būs ļoti pateicīgs, ja pateiksi to viņam.

Ne visi grib dzirdēt patiesību, lai arī paši saprot/nojauš.
Es gan esmu no tiem, kas parasti pasaka kā ir. Neesmu baigi par to iecienīta :D Par svešiem saprotams, bet ir draudzenes, kas joprojām pārmet manu tiešumu.
Tā kā, laikam vnk jāprot izvērtēt, kad tiešām teikt kko un kad labāk paklusēt.

kopumā mans secinājums un attiekme - jāsaka par ķibelēm tikai tad, kad otra puse tās var momentāli novērst.

ja kaut kas nav ātri novēršams (nesmuka matu krāsa vai cauras zeķubikses), tad labāk paklusēt, lai nesačakarētu cilvēkam garastāvokli :)

es parasti vados pēc teiciena-ja nav, ko labu pateikt, nesaki neko.

ja cilvēkam jauna frizūra, bet man liekas galigi neglīta, es nesaku neko. ja man paprasa-kā ir? saku, ka iepriekš bija labāk vai aut ko neitrāllu. ja man nepatīk, es nemeloju un nelielu, vienkārši pieklusēju.

man arī nepatīk, ja man saka savu negatīvo viedokli, ja to neprasu. ja jautāju, tad esmu gatava visādiem vērtējumiem.

ja frizētavā cilvēkam uztaisa dzeltenus matus, viņš pats to redz, un ir lieki to bāzt acīs. taktiskums ir ļoti vietā. tāpat par pumpām, nolupušu nagu laku, dzelteniem zobiem un citām lietām, ko cilvēks redz arī bez tavas laipnās piezīmes.
cita lieta, ja cilvēks pats kaut ko nepamana - spināts iesprūdis zobos, zeķubikse bikšu starā, uz augšu uzrauti svārki, atvērta mugursoma u.c. cilvēks būs ļoti pateicīgs, ja pateiksi to viņam.

+++

Džuliana Šausmas.. Bet šajā gadījumā noteicošais noteikti ir vairākuma viedoklis.. Tie, kuriem gribi patikt. Varbūt kaimiņienei skaudība..

Man arī brīžiem gribētos, lai pasaka - tev tā izskatījās labāk vai šoreiz galīgi nav labi.. Nevis vienmēr saka labu tikai tad, kad ir labi. Jo bieži ir tā, ka pašai liekas ok uz sevis (jo mēs jau sevi visi ļoti mīlam :D), bet citiem nepatīk. Piemēram, nemazgāti mati citam tomēr būs nepatīkamāk kā pašam (atvainojos par šādu salīdzinājumu).

Jā.. kad izšķīros no bijušā puiša, draudzenes stāstīja, cik nekrietni viņš ar viņām flirtējis. To bija nepatīkami klausīties, jo domāju ''kur jūs bijāt agrāk''.

Mani kaitina, ja nesaka! Ne vien par sīkām lietām, ko var ātri izlabot (piem. uzrāvušies svārki), bet arī par grūtāk izlabojamām (piem. par neforšu matu krāsu/griezumu). Es ļoti novērtēju, ja man pasaka kā ir. Sevišķi kaitina, ja iepērkoties ņemu līdzi cilvēku, kas palīdz izvēlēties lietas un šis (šī) tik saka, ka viss ir smuki, bet kad kaut ko tomēr nolieku nost, tad pasaka - nu jā, tā kleita jau tev īpaši labi istenībā ari neizskatījās.. Nu cmon, kāpēc uzreiz neteici?? es viņu varēju nopirkt! :D Cilvēkiem, ar ko ikdienā vairāk laika pavadu kopā, vienmēr saku, kā ir, bet daru to profesionāli smalkjūtīgi (vislabāk ar kādu komplimentu, piem. šitā kleita tev ne visai, bet tajā otrajā tu superīgi izskaties). Ja cilvēks, kas nav galīgs svešinieks, man vismaz nedotu mājienu, ka kaut kas nav kā vajag, es noteikti apvainotos...

es vienmēr šaubos, ja redzu svešu cilvēku ar kādu ķibeli, ko pats neredz. vaļā soma, vai cauras zeķbikses, vai pleķis, vai kas tāds. it kā kauns teikt, bet es zinu, ka es būtu laimīga, ja man pateiktu. jo esmu staigājusi ar salātiem zobos, gan caurām zeķbiksēm, gan svārki uz augšu uzlocījušies aizmugurē. vienreiz ar vaļā bikšupriekšu, vakarā tikai pamanīju.

bet runājot par viedokļa izteikšanu, skatos cik tas cilvēks pats ir sajūsmā. ja tiešām nav labi, tad gan es pasaku. bet tikai tuvākajiem cilvēkiem. citreiz apvainojas. bet ir bijis, ka pēc ilga laika atzīst, jā, tev toreiz bija taisnība. paziņām, laikam nesaku neko vai kaut ko neitrālu. kam tas interesē, ko es domāju.

vispār man ir tāda nelāga tieksme teikt ko domāju, un arī kā par nelaimi, man vienmēr par visu ir viedoklis. citreiz nosolos, neko neteikšu, bet nesanāk..