man bija identiska situācija. nudien.
un tagad varu teikt vien - paldies Dievam, ka savā prāta aptumsumā neizdarīju neko stulbu!
pat grūti izskaidrot, kas man bija uznācis. kādu pusi gada. varbūt pat ilgāk. bet tā kā zināju, ka draugs man tiešām ir lielisks ilgi, ilgi svārstījos un tā arī nesaņēmos spert soli pretī 'brīvībai'.
domāju, ka, ja viss ir kā saki, tad no "brīvības" Tev labāk nepaliks. pamēģini sevi analizēt tālāk. kā Tev šķiet, ko Tu darītu, ja būtu brīva? un galvenais - kāpēc Tu tā darītu? un esi godīga pret sevi.
un kad būsi atradusi īstos iemeslus, varēsi atrast risinājumus arī saglabājot attiecības.
ja pati netiec galā, aizej pie kāda psihologa. nopietni. tikai uz reizi vai divām. jo dažreiz atklāta saruna ar kādu, kurš nemaz Tevi nepazīst, liek Tev paskatīties uz sevi citādāk. saprast savas rīcības iemeslus.
jo gribēšanā paflirtēt noteikti slēpjas, kas cits. jo flirtēšanas kaifs taču ilgst tikai īsu brīdi un loģiski nebūtu šādu īsu brīdi gribēt iemainīt pret ilgstošām, stabilām un lieliskām attiecībām!
bet tas nebūt nenozīmē, ka kaut kas galīgi nav kārtībā. varbūt Tev vienkārši trūkst pašapliecināšanās iespēju, pašizaugsmes, perspektīvas vai drošības sajūtas.