Kā parasti veidojas jūsu attiecības kolektīvā un ar draugiem?
Esmu tipisks ekstraverts, viegli dibinu jaunus kontaktus, uzturu tos, kopš sevi atceros vienmēr bijis daudz draugu un paziņu utt. Jeb vismaz pirms pāris gadiem varēju teikt, ka man ir daudz draugu(pamazām viena vai otra iemesla dēļ arī ļoti ilglaicīgas draudzības sāk izirt). Tas sakrita ar laiku kad sakārtojās privātā dzīve un vienlaicīgi arī karjera gāja uz augšu. Bet tomēr izjūtu sevi kā cilvēku, kuram draugi ir vajadzīgi un ir vientuļi. Arī tusiņus neapmeklēju, jo šobrīd ilgstoši lietoju medikamentus,kuru dēļ nevaru lietot alkoholu un ne visiem tas ir pieņemami. Darbā it kā foršs kolektīvs, bet es tomēr uzskatu, ka mans lauciņš ir spēja dibināt attiecības ārpus darba un es arī ja sākumā nodibinu pozitīvas attiecības formālā vidē, tad nepaiet ne pāris mēneši līdz tās sabojāju, jo nemāku pielāgoties kolektīva garam un esmu pārāk neatkarīga(parasti to konstatēju, kad jau par vēlu). Mani tas padara skumju un ceru kādreiz atrast kolektīvu kas mani saprastu. Vai tiešām manas komunikācijas spējas ir tik čābīgas un esmu grūti saprotams cilvēks? Vienmēr varu panākt no cilvēkiem vēlamo rezultātu, bet ilgstoši to uzturēt mēdz būt sarežģīti pārspīlēta individuālisma dēļ. Darbs vēl būtu pofig, ja ārpus tā man būtu draugi kuru personības man tiešām interesē, nevis paziņu līmenis. Man ir tikai pāris cilvēki, ar kuriem tiešām gribu komunicēt, jo kopš man ir piepildīta dzīve privātā lauciņā un karjerā, tad prasības pēc komunikācijas kvalitātes arī ir pieaugusi. Vai jums ir līdzīga pieredze vai esat tie, kas ir sociāli ļoti apmierināti? Ceru, ka kāds manu emociju murgu saprata pareizi. Vismaz šis ir pagaidām man vienīgais zināmais portāls kur destruktīvas kritikas vietā var saņemt atbalstu un interesantu pieredzes apmaiņu.
680
