Cik adekvāti jūs sevi redzat spogulī?

spogulī liekos sev apaļāka,bet īstenībā tas arī no drēbēm atkarīgs, bildēs izskatos slaidāk,tādēļ man tagad vairāk bildes patīk nevis spoguļi :D

Spogulī redzu sevi skaistāku,vienmēr liekas,ka esmu slaidāka,sejas forma smukāka,mati ideāli u.t.t,bet bildēs es esmu vienkārši briesmone. Nekad neesmu bijusi fotogēniska un nevaru ciest šo faktu.

pievienojos spoguļskaistuļu un bilžu briesmoņu bariņam :(

Agrāk spogulī redzēju šausmas gobu ielā... Tad iemācījos mīlēt un novērtēt sevi. Tagad esmu pāršāvusi pāri strīpai-jāiemācās atkal kritiskāk sevi novērtēt,jo spogulī parasti sevi redzu labāku,nekā patiesībā. :D Lai gan-sūdzības nav ienākušas.. :D

Es sevi spogulī redzu tievāku nekā bildēs. It īpaši runa iet par pleciem, kad uzvelk kkādu maiciņu ar lencītēm, spogulī liekas, ka plecu daļa ir normāla, atliek tik nofočēt.. labāk nebūtu fotogrāfējusi. :D Bet īstenībā mans skatījums uz sevi ir kā kuro dienu, citreiz liekas, ka esmu tīri tā neko, citreiz - kkāds mērkaķis... nu vot tā. ;D

nu to jau patiesībā neviena tā īsti adekvāti nemaz nevar novērtēt.
Bet arī es spogulī esmu skaistāka nekā bildēs, video gan parasti neko slinktu nerāda, tikai pašausminos par savu balsi :D

vai *sliktu

man sis variants ar nepareizu redzesanu bija tiesi saistits ar redzi, kad pargaju uz stiprakam lecam. tad skita, ka auditorija ir tik veca(visas plaisas siena saskatiju), cilvekos visadus defektus saku redzet-pumpas utt. ar spoguli. domaju,ka aptuveni ir ta ka ir. vienigi reiz bilde sevi ieraudziju-likos tik tievina, kaut taja laika jutos ka vienmer, t.i nekas tads,lai butu notievejusi.

redzu sevi tur skaistāku, nekā bildēs :D

kolēģis pateica, ka man bildēm jātaisa mirror skats (jāpagriež), lai tajās izskatos tā, it kā skatītos spogulī, un tad likšos sev smuka arī bildēs :D jāpamēģina

Nu nezinu.. mans spogulis nekad nemelo :D bet man vislabākās bildes sanāk tieši tad, kad to vismazāk gaidu. Man ir tā, ja mati kaut cik uz kaut kuru pusi ir ne tā kā vajag, tad uzreiz ir vāks. Tas pats attiecas arī uz visu pārējo seju. Apģērbs daudz ko palīdz labot, ja kaut kas ir greizi. Vidukli gan vajadzētu slaidāku, tas gan :/ žēl, ka viss nenotiek kā uz burvju mājiena

Man kā kuru reizi citreiz patīk tas ko redzu spogulī, citreiz nē, tā pat arī ir ar bildēm :)

Spogulī skatoties ļoti sev patīku, bildēs izskatos briesmīgi, lai neteiktu vairāk.

*Esmu lasījusi, ka esot tā - skatoties spogulī, kas atrodas mājās, cilvēks vienmēr liksies sev skaistāks, jo spogulis ķip pieradis vai pielāgojies pie tevis, bet skatoties citos spoguļos - darbā, pie kāda ciemos vai kur citur, spoguļattēls neliksies tik labs. Nezinu, cik tur daudz taisnības...

Man taspats - spogulī ir labi, bet bildēs vāks. Kā arī spoguļattēls atkarīgs no garastāvokļa, ja jūtos labi, tad patīk tas, ko redzu. Vai arī.. ja pārāk bieži pārģērbjos, nevaru sataisīt frizūru kā man gribētos, tad nekas labs spogulī nav redzams.
Esmu izsecinājusi, ka nedrīkstu vakaros laikot drēbes, ko vilkt rītdien..jo, kad pielaiko visu skapi dažādās variācijās, tad rodas riebums kā tāds pret drēbēm un izskatu. Un nepamet sajūta, ka nekas nepiestāv. Labāk vilkt to, kas ir pie rokas vai tiek sameklēts rīta steigā.

Man tas pats, kas vairākumam meiteņu :D Patīk spoguļattēls, bet ieraugu sevi bildē - citi saka, cik smuka bilde, es - fuj..
Ja tā ir smuka bilde, kas tad ir reālajā dzīvē? Bail domāt :D

Nezinu, liekas, ka redzu sevi pietiekami adekvāti. Bildēs gan reti kad izskatos labi, jo tieksme taisīt grimases nevietā. Ja bilde uzņemta man nezinot, tad viss ir kārtībā :D .

Manu pashsajuutu, noskanojumu un pat pagaajushaas nakts miega kvalitaati var izlasiit uz manas sejas gan spogulii, gan bildees. Neloloju iluuzijas, ka vareetu buut skaistumkonkursa finaaliste, taapeec arii spogulii atteelu speeju saredzeet vairaak vai mazaak objektiivi.

pievienojos spoguļu princešu pulciņam, bildēs izskatos drausmīīīīgi :D

Vot, nezinu...man liekas, ka gan, gan :) Nekādu dižo atšķirību nesaskatu.

Uz doto momentu spogulī un bildēs pati meklēju savas nepilnības, jo neesmu mierā ar to, ko redzu (neesmu atguvusi formu pēc dzemdībām). Bet vispār agrāk arī bija tieksme pret sevi izturēties vairāk kritiski kā pozitīvi, skatoties spoguļattēlā un bildēs. Ilgs laiciņš pagāja, lai sāktu sevi pieņemt kaut mazliet tādu, kāda esmu. Vairāku cilvēku komentāri reizēm lika aizdomāties, ka sevi nespēju novērtēt objektīvi. Iespējams, tā ir/ bija pieklājība :D

Nu neteiksim, ka es sevi baigi skaisto redzu spogulī, bet nu labāk ir, nekā bildēs :D Arī esmu no tiem cilvēkiem, kas nav fotogēniski (vismaz pašai tā liekas) Reti ir tādas bildes, kuras man tiešām patīk (un arī tad, ja paskatos ilgāk uz viņām, tad vairs nepatīk :D)

Liekas jau, ka spogulis rāda vispareizāk, nekā kkādas bildes :D ES CERU :D :D