Vīrietis, kuram JAU ir bērns

 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Gribu pastāstīt situāciju un dzirdēt jūsu viedokļus, lai gan izvēli lielā mērā esmu jau izdarījusi. Centīšos īsi un kodolīgi.

Tātad - pirms kāda laika iepazinos ar puisi, ar viņu viss vislabākajā kārtībā, tuvu manam ideālam, bet pēc kāda laiciņa sākās problēmas, proti, - uzzināju, ka puisim ir bērns un viņš ir bijis precējies. Pats pastāstīja. Es vienmēr biju domājusi, ka nekadnekad vispār neko nesākšu ar puisi, kuram jau ir bērns (tikai tādēļ, ka pati vēl esmu gana jauna) bet viņš jau bija kļuvis man ļoti mīļš un domāju, ka labi - pievēršu uz to acis un paskatīšos, kas notiks tālāk.

Nebija arī ilgi jāgaida - pēc kāda laika tiku nostādīta fakta priekšā - bērna māte brauc prom uz ārzemēm, viņai vispār abu kopējais bērns īsti nerūp, tādēļ viņam labāk būšot dzīvot pie tēva. Ne vien uz kādu laiku, bet pavisam.

Es to nespēju pieņemt. Man patīk bērni, bet es neesmu gatava uzņemties rūpes par vairākus gadus vecu bērnu un uzskatīt viņu teju vai par savējo (puisis ir aicinājis dzīvot ar viņu kopā, materiāli ir nodrošināts, bet nu arī piebildis, ka būtu jauki, ja ar viņa dēlu iedraudzētos, varētu citreiz parotaļāties kopā, uztaisīt ko paēst, aizvest uz bērnudārzu, nu, protams, māti viņam neaizstāšu, bet tā dzīvojot tā justos)

Pateicu puisim, ka tomēr tā nevaru. Labi - ar faktu, ka bērns viņam ir vēl kaut kā varu samierinaties, tomēr tik lielā mērā - nē. Viņš atbildēja, ka tādā gadījumā esmu egoiste un viņš man vispār neko nenozīmē, ja tik viegli varu visu izbeigt. Bet nu es zinu, ka mani šī situācija visu laiku iekšēji grauztu - ka viņam pirms manis ir bijušas tik ļoti, ļoti nopietnas attiecības, protams, kādreiz gribētu arī apprecēties (nu kaut vai tīri idejiski domājot) bet man negribētos būt otrajai, zinot, ka viņam tas viss jau bijis. Paskaidroju viņam visu, bet viņš vienkārši to nespēj/negrib saprast, uzskata, ka tā vispār nav problēma.

Viņš bērnu ļoti mīl, tas, protams, ir jauki, es viņam ne mazākajā mērā nekad neesmu likusi izvēlēties mani vai viņu, nekad neko tādu arī nedarītu, vienkārši pateicu, ka man tas nav pieņemami un gribu visu izbeigt, bet viņš uzskata, ka lieku viņam izvēlēties. Ar viņu normāli satikties vakaros vispār ir teju neiespējami, vienmēr viņam līdzi ir bērns, man jau netraucē, bet nu jāpiebilst, ka viņš ir ļooootiļoti izlutināts, visu laiku jaucas iekšā sarunās, tēvs arī neko pat necenšas aizrādīt. Saprotu, ka bērns prasa uzmanību, bet nu kādas elementāras pieklājības normas arī it kā būtu jāmāca jau bērnībā. Par divvientulīgiem vakariem/izbraucieniem un visu pārējo vispār vari aizmirst.

Kā rīkotos Jūs šajā situācijā? Šī laikam ir tā reize, kad prāts uzvar jūtas. Bet vai tiešām es rīkojos egoistiski un es nedrīkstētu vēlēties puisi, kuram tik nopietnas lietas (kāzas,bērni) arī būtu tikai ar mani, nevis jau pirms tam? hmmm?
15.07.2013 17:39 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
_paris nu tavs komentārs mazliet iedvesmo, bet nezinu, kā tur viss būs, viņš lūdz vēl kaut dažas reizes satikties, lai gan zina visu ko es par to domāju, bet saka, ka viņam tas ļoti svarīgi un centīsies pierādīt, ka tomēr viss var būt labi. Bet nu diez vai to vispār var pierādīt, un tad atkal koks ar diviem galiem - ja nepiekritīšu vairs tikties, būšu sliktā, jo viņam tas ir tik ļoti svarīgi un man to lūdz, bet ja piekritīšu un savas domas nemainīšu (kas ir arī visticamākais variants) būšu vēl devusi liekas cerības. ehh, tik grūti!
15.07.2013 18:14 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
To, ka bērns ir izlutināts var pateikt par katru bērnu un atrast, kur piekasīties.


Nepiekritīšu, jau minēju, ka man bērni patīk, spēju rast kopīgu valodu, ir gan rados mazi bērni, gan citām draudzenēm jau pašām savi, protams, saprotu, ka bērns ir bērns, bet nu problēmas slēpjas audzināšanā.
15.07.2013 18:17 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Nu beidz, atver prātu, viss var izdoties! Bērns tiešām noteikti nav slikts. Ja vīrieti mīli, tad pamēģini! Nedomā par to, kas būs, ja nesanāks, ko viņš domā u.c. Domā par sevi, ja nepamēģināsi, nezināsi kā būtu varējis būt. Es ticu, ka tas tev ir tikai tagad, jo esi jauna, neesi it kā gatava tik lielam solim, bet viss var ātri mainīties. Gan vīrietis ir apjucis, gan tu, gan berns, jūs visi pieslīpēsieties un būs labi.
15.07.2013 18:18 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Peec visa tava rakstiitaa vairaak un vairaak liekas,ka sis attieciibu modelis nav tev!
Tu loti pareizi pateici-noteikti kaut kur ir sieviete,kurai sis variants buutu ok,bet ne tev!
15.07.2013 18:20 |
 
10 gadi
Reitings 13809
Reģ: 29.01.2009
Es saprotu Tevi, jo dotajā brīdī arī nebūtu gatava būt kopā ar vīrieti ar šādu dzīves pieredzi. Un uzskatu, ka Tevi nevar saukt par egoisti, ja godīgi pasaki vīrietim, ka Tev šāda situācija neder.

Man ir kolēģe, kura ir kopā ar vīrieti ar bērnu (bērns dzīvo pie viņiem). Un, ja godīgi, viņas attieksme man likās briesmīga. Mūžīgi uzsvēra, cik tas bērns ir izlutināts, cik nepareizi audzināts. Tagad ir jau precējušies, bet vienalga viņapat pēc vairākiem gadiem bērnu uztver kā svešu bērnu. Ja sieviete vai vīrietis nespēj otrās puses bērnu uztvert kā savu, tad ir nepareizi vispār tādas attiecības veidot.
15.07.2013 18:22 |
 
Reitings 1717
Reģ: 24.05.2013
Satikties jau vari vēl tās dažas reizes. Ja tad sapratīsi, ka tomēr nevari to pieņemt, tad arī nevajag.
15.07.2013 18:26 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Anne-es veel iedomaajos to visu diendienaa!Kaadreiz redzeet,aiziet ciemos ,izklaideeties kopaa ar viirieti,kuram ir beerns ir viena lieta,bet dziivot kopaa un just to ,ka beerns vinam noteikti ir pirmaa vietaa-tas ir pavisam kas cits!
Man jau liekas,lai kaa mees censtos, ir juutas,kuraam mees nevaram paveeleet.
15.07.2013 18:26 |
 
10 gadi
Reitings 13809
Reģ: 29.01.2009
Emmanuelle, jā, es nebūtu nekam tādam gatava. Jo man liekas, lai vai kā tur - tas bērns nekad nebūtu mans. Ja vēl audzina no zīdaiņa vecuma, ka viņš nezina citu mammu, tad varbūt, jā. Bet šādi - nē.
15.07.2013 18:29 |
 
Reitings 541
Reģ: 17.01.2013
Cilvēks nav balta lapa - ar katru gadu klāt nāk pieredze, notikumi, saistības.
Ja ir sajūta, ka tas ir TAS vīrietis, tad ar laiku, atvērtību un savstarpēju gatavību mācīties var ļoti daudz - arī pieņemt citas sievietes bērnu.
15.07.2013 18:31 |
 
Reitings 571
Reģ: 03.03.2012
Izlutinātie sīkie ir briesmīgi. Ja viņš ir izlaists jau tagad, ar gadiem kļūs vēl trakāk. Es tevi saprotu un šādā situācijā arī izvēlētos izbeigt attiecības. Es šobrīd vēl nevēlos pati savu bērnu (un tāpēc man vēl nav bērna), kur nu vēl audzināt tādu, kurš vispār nav mans.

uzskatu, ka Tevi nevar saukt par egoisti, ja godīgi pasaki vīrietim, ka Tev šāda situācija neder.


++1
15.07.2013 18:34 |
 
Reitings 571
Reģ: 03.03.2012
Man arī liekas, labi, ka tu apzinies, ka tas tev nav pieņemams, to pasaki un šķiries. Nevis eksperimentē, esi ar viņu kopā par spīti tam, spied sevi dzīvot tā, kā negribi, jo tādās attiecībās tāpat būtu daudz kašķi un beigās šķiršanās.
15.07.2013 18:36 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Liigavina-es esmu jau otraa lauliibaa un noteikti varu teikt,ka taada uztvere man bija arii jauniibaa-vai nu var ,vai nevar...!Viiriesi ir tiesi taadi pasi-cits var pienemt sievietes beernus no iepriekseejaam attieciibaam un ir viiriesi ,kuri nevar...vareetu teikt moca sevi,lai cik skarbi tas neizklausiitos!
15.07.2013 18:37 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Ja mans draugs vienu dienu paziņotu - mīļā.. es atvedīšu savus 3 bērnus mājās.. tagad varēsi par viņiem rūpēties... es arī rūpētos un mīlētu kā viņu pašu.
Jautājums ir.. cik īsti vēlies nopietnas attiecības ar puisi. Ja vīrietim ir bērns.. un attiecības tiek turpinātas, jārēķinās ir ar bērnu.. jābūt gatavai tam, ka vienu dienu bērns var parādīties uz sliekšņa. Jāsaprot, ka tas viņam ir tuvākais cilvēks pasaulē.

Manuprāt, ja tiešām mīl vīrieti.. mīlēs arī viņa bērniņu. Padomā, cik mazajam ir grūti.. ja viņš aug pie mammas, kurai īsti nerūp pašas bērns..

Bet.. Tava attieksme liecina, ka varbūt arī nevajag jums šo savienību?
15.07.2013 18:39 |
 
Reitings 3966
Reģ: 29.01.2009
visus komentārus neizlasīju, bet tu jau pati atbildēji uz visiem saviem jautājumiem.
Es to nespēju pieņemt.

bet man negribētos būt otrajai, zinot, ka viņam tas viss jau bijis.
pārtrauc sakarus kādu brīdi un padomā ko īsti gribi.
15.07.2013 18:41 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Emannuelle, ja jau vīriešiem ir grūti pieņemt sievietes bērnu, tad sievietēm, loģiski domājot, to izdarīt ir vismaz reizes divas grūtāk
15.07.2013 18:43 |
 
10 gadi
Reitings 13809
Reģ: 29.01.2009
ja jau vīriešiem ir grūti pieņemt sievietes bērnu, tad sievietēm, loģiski domājot, to izdarīt ir vismaz reizes divas grūtāk


kāpēc? Tas jau no cilvēka rakstura, ne dzimuma atkarīgs.
15.07.2013 18:45 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Nu, ja nevari pieņemt vīrieti ar bērnu, tad nevajag ar'! No tā necietīsi ne tu, ne viņš, ne bērns. Šādās lietās ir jāvadās pēc tā, ko vari vai nevari "panest". Ja apzinies, ka tas nav priekš tevis, tad nevajag sevi un pārējos mocīt.
15.07.2013 18:48 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
bet man negribētos būt otrajai, zinot, ka viņam tas viss jau bijis.


Meklē nevainīgu puisi :D
15.07.2013 18:48 |
 
Reitings 541
Reģ: 17.01.2013
Emmanuelle, es domāju, ka nevajag jau mocīties, ja liekas, ka tiešām nevar, bet ja iekšā ir tā sajūta, ka būs labi, tad vajag vienkārši ļauties.
15.07.2013 18:49 |
 
Reitings 3966
Reģ: 29.01.2009
Labāk nogaidi savu liktenīgo puisi, kur tev jāskrien? :D
15.07.2013 18:56 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)