Protams, daudz kas mainās. Piemēram, nav vairs tāds satraukums, tāda enerģētika, kā tiekoties retāk. Cilvēki vienkārši jūtas pieradušāki viens pie otra. Zinu, ka daudzi pēc ilgāka laika pēc šī sailgojas.
Bet ir arī daudz plusu. Atbrīvotība, nepiespiestība, daudz laika kopā. Tad vēl kopīgas dušas, kopīga ēst gatavošana, filmu skatīšanās un pats labākais, ka vienmēr var aizmigt un pamosties kopā. Lai tas nekļūtu par rutīnu, vajag ļauties arī daudz kam citam no malas - kopā vai/un atsevišķi izklaidēties, kaut kur doties. Marinējoties mājās savā sulā gan var ātri viens otram apnikt.