Manai mīļajai kaķenei nu jau tulit 17 gadi, pirms pāris gadiem veicām operāciju, bija augonīši sametušies. Izķepurojāmies. Nu tie atkal uzmetušies, struto.. Žēl kaķeni, negribas mocīt, brīžiem šķiet,ka pareizi būtu iemidzināt. Nevar saprast vai sāp vai ne. Staigā pa māju, bļauj, dikti bļauj, skatās man acīs un bļauj, bet kamēr nebļauj, nekad nepateiksi,ka kaķene jau tante gados. Nezinu vai kaķis sāpēs guļ un mocās, vai uzvedas kā citādi,bet mana minka skraida laimīga un bļaustās. Neizsakāmi grūti tā vienkārši iemidzināt savu ģimenes locekli, bet nevar uzminēt kā jūtas. Varbūt tomēr vajag pārkāpt sev pāri un veikt pareizo soli, ja vien zinātu,ka kaķenei tiešām sāp..
Ir kāda pieredze? Ieteikumi?