Pašlaik lasu grāmatu ''Debesis ir''.Grāmatu sarakstījis mācītājs,kura dēls pēkšņi saslimis un nonākot slimnīcā piedzīvojis klīnisko nāvi jeb nokļuvis debesīs.Pēc pamošanās dēls stāstījis,kā nokļuvis debesīs,stāstīja kā tur izskatās,ka saticis jēzu un sen mirušus,nesatiktus radiniekus,kā sēdējis jēzum klēpī,ka jēzus caur ārstu ''sadakterējis'' viņu un tāpēc par to ārtam ir jāsamksā.Kā arī stāstījis bībelē aprakstītus tipāžus,kādus tur saticis,kas četrus gadus jaunam zēnam,nebija pazīstami.Tiesa,zēna tēvs ir mācītājs un viņš jau no mazotnes ir audzināts kā kristietis un apmeklējis svētdienas skolu,kas man liek domāt,ka mazajam ir bagāta iztēle un fantāzija,tomēr liekas savādi,ka mazs puisēns stāsta tādas lietas,kas viņam netika stāstītas,kuras viņš nekā nevarēja būt zinājis! Iespaidīgi un pamatīga viela pārdomām par visu paralēlo,dievišķo. Esat kāda lasījusi? Ticat,neticat? Ir vai nav zēnam bagāta fantāzija?