Skaudība.

t.b. apbrīno - apskauž

Ir pamats apbrīnot/ apskaust?

Mammas māsa tāda bija. Kopš nekontaktējamies, ir atvieglojums.

Cilvēkus, kuru tuvumā nejūtos labi, turu drošā attālumā no sevis. Ja nākas kontaktēties, tad pēc iespējas mazāku laiku.

Pamats kādai līdzīgai viņai noteikti, bet ne man, jo mēs esam tik dažādas, ka man tiešām nebūtu ko darīt ar to, kas viņai ir. Ne tādi draugi, ne drēbes, ne darbs. Man nekas no tā nepiestāv, drīzāk izskatītos smieklīgi.
Es patiešām no sirds priecājos par to, kas viņai ir un ko ir sasniegusi. Parasti jau cilvēki savā priekā grib dalīties ar citiem un parādīt to, taču ja cilvēks jocīgi izturas un gaida no tevis kaut kādu reakciju, es pat nezinu kā lai atbild uz to tā, lai mani liek mierā.

Bez emocijām ar vienaldzību un biezu ādu

Dionysus UJ, tad manu pacietību pamatīgi pārbaudīs :D

Man ir viena tāda paziņa. Kad pēdējo reizi viņu satiku, viņa Origo kkādā bodītē klačojās ar pārdevēju paziņu, dzēra no papīra krūzītes siltu šampi un uz rokām turēja savu bērnu. Kad ieraudzīja mani, sejas izteiksme bija tāda it kā viņa darītu ko ekskluzīvu. :D gaidīja no manis kko labu, bet man nāca smiekli par viņu. Tie ir kādi kompleksi, kad visu laiku vajag pašapliecināties. Saprotu, ja cilvēks ir ko dzīvē sasniedzis. Bet tādā situācijā tas ir mazliet..smieklīgi..

Dionysus UJ, tad manu pacietību pamatīgi pārbaudīs

Ja izturēsi, tad viņa aplauzīsies pret tevi.
Šādi cilvēki bieži panāk to ko viņi grib (apbrīnu) un tad viņi jūtās kā pasaules naba.
Neliela vienaldzības deva viņai nāks par labu.