pārēšanās - KĀ TIKT VAĻĀ??

Nezinu, domāju, ka sātu tāpat vien no zila gaisa nevar dabūt, ja man 20 gadus sāta sajūtas nav, diez vai tuvākā laikā parādīsies. Mācos pašdisciplīnu un vienkārši ēst lēnāk, lai atceros, ko un cik daudz, jau esmu paspējusi apēst.

turi ledusskapi tik daudz ediena, cik planots apest taja diena.

Man tieši darbojas pretējais; ja ir ledusskapis pārpārēm pilns - atveru, domāju ko verētu apēst, nevaru izvēlēties, aizveru :D Jo vairāk visādi gardumi ir mājās, jo mazāk es apēdu.

Un par sāta sajūtu, vajag sevi pieradināt. No sākuma piespiest ēst mazāk (grūti, ļoti grūti) bet pēc kāda laika organisms pierod un to sāta sajūtu ātrāk jūt. Vismaz man tā ir ilgtermiņā - jo vairāk ēd, jo vairāk gribas, un otrādi.

O jā, zināmas sajūtas. Agrāk varēju vienā piegājienā izdzert vai izēst litru jogurta, kurām pie tam piebēru klāt auzu pārslas vai tolaik Kelogsus. 1 litrs ekselences saldējuma? Dodiet man pusstundu laika.

Tagad vienkārši atturos tos pirkt, jo es zinu, ka nevaru apstāties.

Jā, nu ar šo es esmu iemācījusies tikt galā, bet kā izvairīties no vesela katla aukstās zupas apēšanas, vistas filejas cīsiņu paciņas apēšanas pirms nokļūšanas mājās, konfekšu tāfelītes apēšanas vienā rāvienā, utt? Nu, kā no tiem var atturēties?

Ābolus/mandarīnus arī varu apēst 10+ no vietas.... Dodiet padomu!

Kad es izdzeru glāzi ūdens kādas 10 min pirms ēšanas, tad vēders ir pilnāks un mazāk vietas ēdienam :D Bet to īpaši nepiekopju, neesmu liela ūdens dzērāja un dzeru tad, kad gribās :)

Nu, kā no tiem var atturēties?

Varbūt neliedz sev to tik ļoti? Man, piemēram, ir produkti, kas kādreiz nu ļoooti garšojuši, bet esmu tos atēdusies, vairs nekārojas.

es, piemēram, graužu semučkas :D

Iedzer ūdeni, apēd ābolu, pagrauz semučkas, riekstus.... Viegli jau ir pateikt, bet uz tiem cilvēkiem, kuriem reāli ir tendence pārēsties, šitādi nieki nestrādā. Viņiem mājās stāvēs visnegaršīgākā biezputra, bet, ja uznāks ēšanas kāre, tā tiks notiesāta lielos kvantumos un katles vēl izlaizīts. Varbūt var palīdzēt ieteiktās dzelzs tabletes...? Ieintriģējāt, noteikti izmēģināšu.

Man, piemēram, ir produkti, kas kādreiz nu ļoooti garšojuši, bet esmu tos atēdusies, vairs nekārojas.

Nevaru atēsties saldējumu un jogurtu. Nu vienkārši nav iespējams apēst šos produktus tik daudz, lai rastos kaut kāds riebums. Šāds stāvoklis vienkārši neiestājas nekad. BET arī tas litrs ir vājprātā daudz. Piemēram, pistāciju Ekselence. 100 gramos 275kcal. Tatad kastē - 2750kcal, kas jau ir dienas deva kārtīgam sportistam...

^

Ewane, man ir tāpat! Jo īpaši, kad pieminēji to negaršīgās putras katlu - kad izslaucīts viss ledusskapis, tad iet iekšā viss pārējais! :( Stulbākais, ka pavadu daudz laika sportojot un domājot par veselīgu uzturu, taču tās izrīšanās lēkmes (vistrakāk ir vakaros), nenormāli kavē jebkādu progresu.. Pilnīgi dusma uz sevi, bet ko tu darīsi, ja ir tik daudz nejēdzīgi garšīgu lietu!? :@

Ja Tu pati vairs nespēj sevi ierobežot, tad meklē kāda psihologa palīdzību. Varbūt Tavi ēšanas paradumi atspoguļo kādu pavisam citu Tavas dzīves problēmu.

Riebjas, ka pirms MR gribas ljoooti eest. Tas nu ir murgs!

Tas ir gribasspēks, kas man palīdz. Vienkārši domā par to, ka tu esi stiprāka par ieradumu un neēd. Padzeries ūdeni- tad sapratīsi, vai tiešām gribi ēst, vai vienkārši nav ko darīt.
Jā, atrodi nodari, dari kaut ko, jo tad nav laika ne gremot, ne domāt par gremošanu.
No šitās problēmas vispār ir grūti tikt vaļā, bet es jau pamazām, pamazām. No dubultporcijas visgrūtāk atteikties tad, ja ēd savu mīļāko ēdienu. Tāpēc ēd lēni- pārtika sagremosies ātrāk, sapratīsi, ka vēders jau pilns un vairāk negribēsies.

Nepirkt daudz, bet izplānot, ko un kad ēdīsi. Ja gribas ko grauzt, tad ko veselīgu. Nepirkt veikalā našķus.

Un es domāju , ka es viena tāda slimīga ar to ēšanu.. :/ man piem. Ūdens nelīdz, izdzēru 3 glāzes ūdeni un pec tam tāpat varu 300gramus maizi apēst ar sieru vai gaļiņu..ir dienas, kad negribas ēst vsp, tad neēdu, bet lielākoties kad iesāku ēst kaut ko, apstāties nevaru, kamēr visu neesmu apēdusi vai galīgi nelabi jau ir. :( un kā cīnīties ar šito, es nezinu..

Bāc, meitenes, mums jātaisa vēl viena mega-diskusija ''ĒDĀJAS'', kur dalīties ikdienas gaitās ar negausīgo rīšanu un sevis ierobežošanu :D Lai visu laiku karājas pie ''Makro'', ''TIEVĒTĀJAS II'' un ebay :D

Varu bez visa iepriekš minētā teikt tikai to, ka ja cilvēkam ir patiesi piepildīta, aizraujoša un laimīga dzīve, tad tā ēšana aiziet sekundārā plānā. Tas ir no pieredzes. Tad nevajag ne ēst, ne dzert, kad ir kāds projekts, aizraušanās - tiešām tāda pilna dzīve ar lietām. Kamēr ir garlaicīgi, tikmēr būs grūti beigt gremot(kas bieži ir psiholoģisks faktors.)

_paris pareizi pateica. Tur jau tā lieta, ar to, ka kuņgis ēst negrib, bet tā ēšana it kā nomierina. Vismaz man tā ir. Esmu mēģinājusi ilgāku laika posmu ēst tikai tad, kad patiešām sāk gribēties. Ēdiena daudzums krietni vien samazinājās. Bet psiholoģiski visu laiku kaut ko prasās. Tā jau ir problēma galvā, nevis puncī.

Man ir ļoti dažādi..ir brīži, kad ēst vispār negribās, ir, kad non-stop gribās..bet reizēm negribās, neesmu neko ēdusi vairākas stundas, izdomāju, ka tāpēc kaut kas nedaudz jāapēd..apēdu un tad pēkšņi parādās milzu apetīte un apēdu vēl kādas 10 lietas :D