pirmo reizi ar pirmo draugu.. man bija 17 tolaik, jauna, nepieredzējusi, pirmās attiecības.
naktī piecēlos, jo nevarēju aizmigt, viņš gulēja blakus aizmidzis. paņēmu viņa tel. atvēru sms un redzu, čatojies ar manu vārda māsu, ka gribot ar viņu būt kopā, ka ar mani nav nekas nopietns utt.. rokas trīcēja, pati raudāju, no rīta pateicu, ka zinu.
Bija dusmīgs, bet ātri aizmirsu.
Jau kad pavisam gāja uz grunti iegāju viņa dr.lv un viņš tai pašai meitenei bija uzrakstījis "beidzot tiku no tās meitenes /manis/ vaļā, pat nebija īpaši jāpiepūlās". iedūrās sirdī un ilgi pārdzīvoju.
otrā reize ar pēdējo draugu..
arī pieķēru caur sms. viņš bija darbā, es mājās. sms ar bijušo, diezgan perversas... viss sagriezās, jo domāju, ka TĀDS kā viņš nekad, neko.... gribēju iet prom un viss.. lieki piebilst, ka pirms 2 dienām biju atbraukusi pie viņa uz UK uz dzīvi.. viena, tātad, man nebija, kur iet... toreiz viņš man dievojās un lūdzās, ka NEKAD tā nedarīs, pārkāpu sev, piedevu
Kad atbraucu uz LV, tad iegāju viņa facebookā /vienu vienīgu reizi, jo viņš bija saglabājis paroli/ un redzēju, ka darba kolēģei rakstījis, ka viņa ir saulīte utt.. pretīgi palika... jo tas bija tad, kad lidoju ar lidmašīnu mājās, kamēr viņš citu jau sauca par saulīti......