Medicīnas studijas

kad es mācijos, pirmos 3 gadus privātas dzīves nebija. Pēc tam kļūva arvien vieslāk un vieglāk, jo smadzenes pierod pie liela materiāla apjoma, tēmas paliek arvien interesantākas, vairs nav tik daudz zināt no galvas.

Bet nu tagad viņi samainīja programmu, un, manuprāt, ir grūti līdz 5 kursam.
Darbu tagad arī nav tik viegli atrast mācību laikā, jo, piemēram, ātrajos tagad ņēm parsvārā sākot no 5 kursa.
Mācīties ir grūti, bet interesanti. Bija visforšākais laiks dzīvē,pat žēl, ka mācības beidzas :(

Vispaar lv ir haljava - nieka 6 gadi. Nesaprotu, ko visi taa shausminaas. Citaas valstiis ir ilgaak un arii daargaak, turklaat privaataas dziives taapat vinjiem nav.

vai ir tik grūti kā esmu dzirdējusi,ka pirmie 6 gadi privātās dzīves neesot utt?

Protams, privātā dzīve ir .. un kā vel ir!
Atkarīgs no cilvēka. Daļa pusvakaru mācās un pusvakaru čīkst, cik grūti... daļa pusvakaru mācās.. un čīkstēšanas vietā aiziet uz bāru vai atrod kādu vēl ineresantāku nodarbi :)
Jāmācās ir...
bet, ja godīgi.. ja katru gadu absolvē pāri simtam ārstu.. domā.. viņi visi terminatori, ģēniji utt?
Izmācīties par ārstu nav nekas neiespējams, tikai nedrīkst palaisties pilnīgā slinkumā :)

6 gadi ir tikai sākums,pēc tam ir rezidentūra vēl vairāki gadi atkarībā no profesijas.

Julenok ,par ko tieši tu izmācījies?

Salijusi
pabeidzu 6 gadus, tagad taisos uz Vāciju braukt.

Zinot to, kādi cilvēki pabeidz universitāti - teikšu, ka daļa atkarīga nevis no zināšānām, bet no personības spējam ielist citam mīkstā vietā, vai izlasīt pāris zinātnisku rakstu un mācēt viņus vietā pieminēt, lai radītu sajūtu, ka tu esi gudrs.

Bet nu 80% tiešam mācās, ka trākie.

Ja neesi gatava ārsta profesijai ziedot visu savu dziivi, tad nav vērts!

Iestāties ir viegli, mācīties ir grūti.
Pirmie divi kursi ir ļoti grūti, kad ir jāiegaumē ļoti liels apjoms ļoti iisā laikā. Dažiem iet vieglāk, citiem nē. Man grupā ir daži cilvēki, kuri pārlasa vielu divas reizes, un visu atcerās, bet citiem viss ir jāiekaļ, un tas aizņem daudz vairāk laika. Un no tā arii ir atkarīgs tas, cik daudz katrs spēs atvēlēt laiku t.s. privātajai dziivei. Noteikti ir jābūt disciplēnētam, jāplāno savs laiks, un tad visam sanāks laiks.

Domāju, ka ja ir vēlme mācīties, tad viss izdosies.