Sveikas!
Man ir diezgan liela problēma, kuru es vairs nespēju izturēt. Gribas raudāt un pazust no šī visa. Ir tā, ka esmu diezgan klusa pēc rakstura maz runāju. Pēdējā laikā es dzīvoju tikai domājot par to, ko es daru nepareizi un kapēc tā notiek. Visi apkārtējie kā viens izturas neciešami. Visu laiku kko aizrāda, negrib kontaktēties, ja es kko pasaku tēlo , ka nedzird. Agrāk ar tiem pašim cilvēkiem bija labas attiecības. nesaprotu , kas notiek. Kā lai izkļūst no šī visa? Tgd saprotu, ka nav arī tāda īstas draudzenes ar ko parunāt. Esmu uzmisumā, neredzu izeju šim visam. Un visstūlbākaus ir tas, ka es nezinu kpc tas taa ir noticis. Jūtos kā visnevajadzīgākais cilvēks uz visas planētas.Jūtos drausmīgi. :(
***nezinu, ko ar šo diskusiju cenšos panākt, bet varbūt būs kāds cilvēks, kurš kko spēs ieteikt.