Esmu jau vairākkārt uzsvērusi un turpināšu uzsvērt to, ka nav vērts vadīties pēc pieprasītāko vai vislabāk apmaksāto profesiju topiem. Nav vērts studēt Inženierzinātnes, ja vidusskolā galīgi nepadodas eksaktie mācību priekšmeti. Nav vērts mācīties par tulku, ja valodas cilvēkam nepadodas. Universitātē neko nemācīs no pašiem pamatiem. Ir jābūt diez gan spēcīgiem pamatiem attiecīgajā jomā (IT - matemātika, informātika, fizika/ Tulki - valodas/ Arhitekti - zīmēšana, rasēšana/ Juristi - vēsture, runātprasme utt.), lai šo jomu turpinātu apgūt universitātē.
Viena pazīstama meitene pirms pāris gadiem teica, ka mācīsies valodas, jo skolā tās viņai īpaši nav padevušās, bet, ja Tu studē valodas, Tu vari strādāt praktiski jebkurā jomā. Tā nav. Katra joma var būt dziļi specifiska un ir jābūt perfektām valodas zināšanām, lai spētu tulkot gan elektronikas, gan nanoinženierijas, gan ekonomiska rakstura tekstus. Tāpat arī uzskatu, ka vislabākais žurnālists nav students, kurš absolvējis žurnālistikas studiju programmu, bet gan cilvēks, kurš ir profesionālis savā jomā (sporta žurnālists - sportists, ekonomikas žurnālists - uzņēmējs utt.).
Tātad, Difrenda, ja Tev padodas matemātika, informātika, fizika, ķīmija, tad vari iet studēt datorzinātnes un tiešām pretendēt uz labi apmaksātu karjeru nākotnē.
Tā kā pati esmu IT cilvēks, tad drīzāk varu ieteikt studēt Informācijas tehnoloģijas, nevis konkrēti programmēšanu vai datortehniku u.tml. Lai būtu par labu programmētāju, ir jābūt kaut kādam ķērienam uz to un izpratnei par programmēšanu pirms studiju uzsākšanas, jo arī programmēšanu universitātē nemāca no pašiem pamatiem. IT absolvēšana Tev dos iespēju strādāt par testētāju, sistēmanalītiķi, klientu konsultantu, programmētāju, datu bāzu projektētāju, sistēmu projektētāju, IT projektu vadītāju utt. u.tjp.