Atbildot uz jautājumu - jā, biju pelnījusi, jo apprecējos nevainīga. Vīrs saprata un atbalstīja. Šogad būs 3.kāzu jubileja, redz, ka vēl nav pametis, jo līdz kāzām nebiju uzkrājusi pieredzi.
Un kas būtu mainījies, ja mēs būtu mīlējušies līdz kāzām? Tā kā viņš man jebkurā gadījumā bija 1.vīrietis neko tādu grandiozu tāpat nevarēja gaidīt. Būtu jāsaņemas 1.reizei, jāparvar kautrība un jāpieslīpējas otram. Un nav jau nozīmes, vai tas bija pirms vai pēc kāzām.
Kāpēc es tā gribēju, detaļās neizplūdīšu.
Un, ka citas precas "vainīgas" - tas mani neuztrauc, un es neuzskatu, ka tas ir nepareizi. Katrs dzīvo, kā vēlas un kā viņam ir labāk.
Iepriekšējā diskusijā komentēju tikai to, ka, ja plīvurs tiek uzskatīts par nevainības simbolu, tātad nevainības tādā izpratnē, ko tas arī nozīmē. Nevis meklējo atrunas, kāpēc es tomēr varu. Ja gribi liec gan ar punci, gan ar bērnu vai diviem - nevienam nekas nav jāskaidro.
Tāpat mūsdienās vairs praktiski neviens nepievērš tam uzmanību. Arī, kad mēs precējāmies, izskanēja jautājumi, kurā mēnesī es jau esmu un ka gan jau precamies,jo gaidu bērniņu.
554
