:)
aizdomājos par laimi, iekšejo cilvēku ikkatrā no mums!
Vai jūs esat laimīgas? Vairāk domāts ilgtermiņā, ne tā, ka sāp galva - viss, neesmu vairs laimīga :D Laimīgas tā, ka esat apmierinātas ar savu dzīvi, to, ko darāt utt .:)
Diemžēl jāsaka nē, jo
esmu tikko (ne)pabeigusi augstskolu un jūtos kā okeānā no kuģa izmesta - tik daudz plašuma apkārt, bet nevar saprast - noslīkt, vai bļaut un cīnīties, peldēt?
Interpretējot - kur dzīvot, par ko dzīvot, kur strādāt, kur vispār atrast darbu - kur iet, ko darīt. Pašlaik, man nav ne kā, ne kur palikt, ne naudas par ko dzīvot. Kopumā tik daudz jautājumu, tik maz atbilžu. Jāaka pēdējais mēnesis ir bijis stresa pārņemts.
EnergyDrink, kad pirmo reizi pametu LV uz ilgāku laiciņu, iepazinos ar dažādiem cilvēkiem no dažādām valstīm... nonācu pie secinājuma, ka mēs ļoti steidzamies ikdienā.. ieliekam sevi rāmjos, forsējam sevi darīt dažādas lietas, jo ''tā vienkārši vajag''.
Bet dzīve jau ir pietiekami gara... augstskolu var pabeigt citu dienu.. viss mierīgā garā ir risināms :)
Nesen bija ļoti lieli pārdzīvojumi, kuru laikā es sapratu, kas ir laime.
Tagad varu teikt- jā, esmu laimīga, jo man ir mani mīļie- sveiki un veseli.
Mantiskās un sadzīviskās ķibeles ir mazsvarīgas. Viss labais vēl tikai BŪS :)
Nu, ja jau iedziļinamies sīkās detaļās,protams, esmu laimīga,ka man ir jumts virs galvas, ģimene vesela, strādājoša, ir ko ēst, dzert, varu staigāt, runāt, dzirdēt, domāt, bet ar to citu - tukšumu sevī - nevaru teikt - esmu laimīga!
Jā, esmu.
Protams, uznāk periodi, ka liekas zeme atveries, vai kaut kas noiet greizi.
Pa lielam un ikdienā, es esmu laimīga. Apkārt ir tik daudz lietu, kas liek pasmaidīt un saprast, ka dzīve ir brīnišķīga. Plus esot laimīgai, es varu ar savu laimi dalīties un padarīt arī citus laimīgus.
Neesmu laimīga. Šodien tieši Youtube klausījos University of Stanford profesora lekciju par depresiju / tās paveidiem un sapratu,cik patiesībā esmu neapmierināta ar patreizējo dzīvi. Nu diemžēl tā :(
3675
