Sveikas!
Meklēšu viedokli no malas... Man ir nepieciešama pašpalīdzība, esmu pat apsvērusi domu iet pie kāda psihologa, jo netieku galā ar kādu baisu problēmu!!!
KRITIKA! Ir tā, ka esmu teju vai perfekcioniste, visu daru ar lielu atdevi savā darbā un vienmēr vēlos sasniegt jaunas virsotnes. Patiesībā, tas atmaksājas. Jo esmu tur, kur esmu un ļoti daudz esmu sasniegusi. Bet ir cilvēki, kas skauž un nenovērtē manu vietu uzņēmumā!
Tad parasti no šiem cilvēkiem saņemu kādu "skaistu" kritiku. Zinu, ka man to nevajadzētu ņemt galvā, bet tas uz mani nenostrādā. Viņi pamana kādu manu kļūdiņu un blaukš - kritika. Un tas notiek eleganti - pat ne vienmēr man acīs, bet līdz manīm tas nonāk.
Pirmā doma - tas ir vai nav pamatoti? Parasti nav - apkārt saka to pašu. Es smaidu un izliekos, ka latviešu skaudība un stulbums uz mani neattiecas. Bet patiesībā es sevī to turu un varu šķendēties vairākas dienas - kā es tā pieļāvu, to kļūdiņu un kā pēc tam man nācās uzklausīt kritiku.
Šeit varu būt pilnīgi atklāta. Neviens no maniem tuvākajiem cilvēkiem to nezina, jo man ir patiesībā kauns par to. Šķiet, ka tas norāda, ka neesmu stipra/pašpārliecināta. Kaut gan man tādai būtu jābūt. Neesmu saņēmusi nekādas psih.traumas vai pazemojumus. Nezinu, kur man tas radies. Bet jūtu, ka ilgāks laiks paiet manā dzīvē un tas kļūst vēl mokošāk!!!
Paldies par jebkādu ieteikumu!!!