Vai mēs esam brīvi?

Nē, mēs nekad nebūsim pilnīgi brīvi,jo mums ir jāpieskaņojas sabiedrībai,lai mūs no tās neizstumtu, nerādītu ar pirkstiem, atbilstu vispār pieņemtajām normām. protams, ka mēs mazliet varam būt paši, bet ne uz visiem 100%.
cilvēks nevar pēkšņi sadomāt un ielas vidū novilkt visas drēbes,jo viņam ir karsti utt.
protams,ka ir tādi ,kuri ģērbjas kā vēlas, runā ,ko vēlas, atļaujas pīpēt zīdaiņa klātbūtnē, uzsist pa dupsi nepazīstamai,skaistai meitenei, pārgulēt ar drauga meiteni utt., taču pat tādiem pastāv savas normas un viņš neatļausies darīt pilnīgi visu,ko vēlas.

Cilvēks jūtās brīvi ja viņš ir apmierināts ar savu dzīvi. Un lai tā būtu ir jāprot priecāties par to kas tev ir nevis visu laiku domāt par to ko vajag sasniegt.
Kapitālisms un sabiedrība diktē noteikumus kam kā ir jābūt, kurus lielākā daļa cilvēku cenšas ievērot, pat nepadomājot vai viņiem tiešām tas ir vajadzīgs.
Patiesi brīvi ir prātnieki, filozofi, mūki, kuri ir garīgi ļoti stipri cilvēki iztiekot ar materiālo minimumu.

Mārketings spiež cilvēkus pirkt un tērēt, tērēt, tērēt. Tā lai cilvēks nejustos labi ja nevar atļauties to vai šito. Liels saniegums ir ja vari atļauties daudz bet tērē minimumu.

Domāju ka mūsdienu sabiedrības cilvēks var justies brīvs ja prot atrast zelta vidusceļu - garīgais/materiālais.

Lai noņemtu finansiālo slogu mazāk turigajiem. It ka sviests, kāpēc gan finansialam atbalstam priekšroka būtu jādod studentam kurš mācās uz 7 nevis tam kurš uz 8. Bet paskatieties no otras puses. Mazāk turigie ņem kredītus, kuri jāatmaksā ar procentiem respektīvi jāatmaksā ievērojama summa vairāk nekā tika paņemts, kas nozīme to ka mazāk turigie reāli maksā vairāk par izglītību nekā tie kuri var atļauties kredītu neņemt. Un jus tacu neteksiet ka students ar 7 ir dumaks par studentu ar 8 , bez tam nav teikts ka situacija nevar but apversta. Tas ir viens.
Otrs. Kredītu atmaksa mēdz būt problematiska.
Vienkārši tālāk jo dziļāk purvā. Tas ir jārisina visos līmeņos.

Atkal man nesaprotami, jo kas gan teica, ka mazturīgie ņem kredītus, bet turīgie nē? Vispār par kādu tad turīgumu ir runa? Varbūt tad sanāk, ka man visi draugi, paziņas utt. arī ir mazturīgie, jo principā gandrīz neviens nestudē par saviem līdzekļiem, bet vai nu ņem kredītus vai ir budžetā. Mazturīgā statusa viņiem nav. Iespējams, ka esmu kaut ko pārpratusi un visu laiku ar "turīgajiem" tu domāji miljonārus.

Un ar šo, manuprāt, notiek atgriešanās pie Kittas vārdiem:

Tikai palielinātos viltotu mazturīgo statusu ieguvušo skaits, paplašinātos uzpirkšanas iespēja, droši vien milzums citu problēmu.

LU šāda mazāk turīgo sistēma tika ieviesta pie stipendiju piešķiršanas, tad nu parādījās tie īstie "mazturīgie". Vispār ir tendence, ka mazāk turīgie jaunieši ir cītīgāki un problēmas iegūt budžeta vietu vai dažādas stipendijas viņiem nesagādā.

Ja būtu šāda sistēma, kādu tu, Morgan, piedāvā, nešaubos, ka viss mans paziņu loks nokārtotu mazturīgo statusu, jo neviens no viņiem nav miljonārs (tai pašā laikā nav arī mazturīgs), lai atļautos maksāt paši no savas kabatas par izglītību un piekāpties mazturīgajiem ar daudz sliktākām sekmēm.

cilvēks nevar pēkšņi sadomāt un ielas vidū novilkt visas drēbes,jo viņam ir karsti utt.
protams,ka ir tādi ,kuri ģērbjas kā vēlas, runā ,ko vēlas, atļaujas pīpēt zīdaiņa klātbūtnē, uzsist pa dupsi nepazīstamai,skaistai meitenei, pārgulēt ar drauga meiteni utt., taču pat tādiem pastāv savas normas un viņš neatļausies darīt pilnīgi visu,ko vēlas.

Šajās kategotijās jau dara visu kas ienāk prātā, cita lieta ka tam var būt sekas, tikai tās ir pārāk nenopietnas lai atturētu cilvēkus no līdzīgas rīcības.

Mārketings spiež cilvēkus pirkt un tērēt, tērēt, tērēt. Tā lai cilvēks nejustos labi ja nevar atļauties to vai šito. Liels saniegums ir ja vari atļauties daudz bet tērē minimumu.

Pareizi, novirza mūsu rūpes un domas citā virzienā, lai nedomajam par tiešām būtiskām lietām kā Džordža Karlina citātā.

ispār par kādu tad turīgumu ir runa? Varbūt tad sanāk, ka man visi draugi, paziņas utt. arī ir mazturīgie, jo principā gandrīz neviens nestudē par saviem līdzekļiem, bet vai nu ņem kredītus vai ir budžetā. Mazturīgā statusa viņiem nav

Tu sāc domāt beidzot. :) Es nelietoju vārdu mazturigie bet gan mazāk turīgi. Ja Tavi draugi ņem kredītus, tad turīgi nav un miljoni priekš LV izglītības nav vajadzīgi.

lai atļautos maksāt paši no savas kabatas par izglītību un piekāpties mazturīgajiem ar daudz sliktākām sekmēm.

Diploms tāpat visiem būs viens.
Varbūt Tev ir citas idejas kā noņem finansiālo slogu mazāk turīgajai sabiedrības daļai izglītības iegūšanā radot finansiāli līdzvērtīgāku startu jauniešiem?

Neesam mēs brīvi. Visur ir rakstītie likumi un nerakstītie likumi. Kādam varbūt hobijs ir slaktēt cilvēkus (ok, piemērs galīgi garām). Sabiedrībā arī valda savas normas, piemēram, pieklājība un izskats. Varbūt kādam patīk renesanses stils, bet, ja sāktu staigāt tā laika apģērbā, tad ātri vien tiktu uz Tvaika ielu un vispār būtu sabiedrības izstumtais.

Tu sāc domāt beidzot. Es nelietoju vārdu mazturigie bet gan mazāk turīgi. Ja Tavi draugi ņem kredītus, tad turīgi nav un miljoni priekš LV izglītības nav vajadzīgi.

Domāju es visu laiku. :) Labi, tātad tavās iedomās mazturīgie un mazāk turīgie ir nodalāmi. Kas noteiks, kuri cilvēki ir mazāk turīgie? Vai tas būtu kāds jauns statuss? Tad sanāk, ka ķēdīte izveidotos tāda: mazturīgie - mazāk turīgie - turīgie. Tātad, ja mazturīgais mācās uz 4, bet mazāk turīgais uz 7, savukārt turīgais uz 9, priekšroka uz budžeta vietu būtu tāpat mazturīgajam? Vai šie mazāk turīgie gadījumā nav Latvijas vidusslānis, kurā atrodas lielākā daļa iedzīvotāju? Tad kāda vispār jēga no tavas idejas?

Varbūt Tev ir citas idejas kā noņem finansiālo slogu mazāk turīgajai sabiedrības daļai izglītības iegūšanā radot finansiāli līdzvērtīgāku startu jauniešiem?

Es jau savas idejas izklāstīju. Piekritu tev par arodskolām un vispār izglītības kvalitātes kā tādas celšanas (arī vidusskolās, augstskolās utt.), ieteicu samazināt budžeta vietas ejošākās studiju programmās un popularizēt (pat ne īsti palielināt) budžeta vietas tajās nozarēs, kas Latvijai šķiet noderīgāks (cik noprotams, tad daudzi saka, ka svarīgas ir eksaktās zināšanas).

Diploms tāpat visiem būs viens.

Bet finansējums gan dažāds. Absolūti nepiekrītu, ka kādam jāpiekāpjas tikai otra cilvēka finansiālā stāvokļa dēļ. Piekrītu teicienam "katram pēc nopelniem". Tas, ka kādam nav naudas, nav nopelns. Valsts rūpējas par tiem, kuriem trūkst naudas, un jau tagad ir redzamas dažādas iespējas, kas ir saprotamas un loģiskas. Ieviest kaut kādas priekšrocības būtu negodīgi.

Valsts rūpējas par tiem, kuriem trūkst naudas,

Pievakare, vari gulet mierigi, LV turpinas braukt pari ar cela rulli nabadzigajiem. :) :) :)

Ai, nu patiesībā nopietni sāk kaitināt cilvēki, kas visu noliek, bet neko nedara, nekad nav darījuši un nekad neplāno neko darīt. Vai esi vispār centusies kaut ko mainīt vai tikai liec forumā "asprātīgās" bildītes?

Bet nu labi, katrs pauž neapmierinātību ar savu dzīvi savā īpatnējā veidā.

Bet nu labi, katrs pauž neapmierinātību ar savu dzīvi savā īpatnējā veidā.

Ja tas ir majiens uz manu pusi, ka man ir zobs uz LV izglitibas sitemu, tad atbilde ir ja un ne. Besi tas kvalitate lidz sirds dzilumiem, bet par materialo pusi man nav par ko bijis sudzeties- nekad nav tiksi nemti kredi, ari NI ir pirkti uzreiz bez banku laipnas plaidzibas, ta ka ta nav prasta idesana par to cik viss ir slikti, tapec ka man ir slikti. Ne. Man ir labi, bet atskiriba no tiem kuri ir akli aiz paresanas, es redzu kaut kas nav kartiba pat ja mani ir. Bet ko nu es par pasaizliedzibas jutam runasu, tas tacu neeksiste, katram ir kadas egoistiskas un savtigas intereses, savak tacu but nevar.

Ai, nu patiesībā nopietni sāk kaitināt cilvēki, kas visu noliek, bet neko nedara, nekad nav darījuši un nekad neplāno neko darīt.

+++

Cik dzirdi zinas, visi tikai runa par problemam un ka tas ir jarisina, bet nevienas pasas idejas kas tad butu jadara, ja neskaita papildu finasejuma pieskirsanu.

Our chains are the chains of a mind.
http://www.youtube.com/watch?v=1_uLwHFR2aA

Patiesība ir kaut kur pa vidu. No vienas puses mēs esam vergi, bet no otras, ja cilvēki nestrādātu kaut kā labā, kā mēs pie visa tā, kas pasaulē ir , tiktu? Protams, ka mēs viens otru izmantojam, bet tāda ir cilvēka daba, iedzimtā slinkuma dēļ.