Vai mēs esam brīvi?

Pievakare, varēji jau minēt, ko tieši nesaproti. ;)

Es nesaku, ka tu blefo, tikai to, ka es tevi un tādu domāšanu nesaprotu. Te, piemēram, pašlaik sūdzaties par to augstākās izglītības pieejamību, bet citās diskusijās sakiet, ka to nav nepieciešams apgūt visiem, ka augstskolu beidzēju ir tik daudz, ka tam ir zudusi vērtība.

Nu piemēram. Ir 200 studentu vietas kkàdà programmā, 50 no tām budžeta. Es saku ka 1. jāceļ mācību kvalitāte skolas, arodskolās un augstskolas; 2) jāpalielina budžeta vietas augstskolas vai vismaz esošās budžeta vietas jadot mazāk turigajiem bet sekmigajiem studentiem.
3) ja arodskolas būs augstāka kvalitāte kāda dala jauniešu izvēlēsies par labu vid. prof. izglītībai nevi ļēpos uz augstskolu.
Rezultāta mazinatos lieko augstskolu studentu skaits, ja arodenes izgl. būtu kāda vērtība un nevajadzētu vilkt to ko nevar pavilkt ( augstskolu).

Vispār jāpiebilst, ka cilvēki nemaz negrib būt brīvi, jo nevienam nepatīk atbildība. Un ja runājam par vēlēšanām, tad pat tajā, kā tās notiek Latvijā cilvēki neprot uzņemties atbildību par izdarīto un pieņemto lēmumu, bet turpina vainot kādu citu, sākot no klasikā "tāpat neko neietekmēs", "izvēlos mazāko ļaunumu", līdz pat reālām sazvērestību teorijām, kad sāk domāt, ka tos krustiņus viņu vietā kāds cits velk.
Un tā tas ir ar visu. Mani, piemēram, pārsteidz cilvēku daudzums, kuri uzskata, ka ātro kredītu aizdevēji ir vainīgi pie tā, ka kāds paņēma kredītu un vēl arī valsts, jo neierobežo. Nu, tad lūk, lielisks piemērs tam, cik ļoti cilvēkiem ir nepieciešama tāda īsta brīvība. :D Tāpat ar diskusiju ASV par to, kurš nogalina cilvēkus - ieroči, vai tomēr paši cilvēki.

Nu piemēram. Ir 200 studentu vietas kkàdà programmā, 50 no tām budžeta. Es saku ka 1. jāceļ mācību kvalitāte skolas, arodskolās un augstskolas; 2) jāpalielina budžeta vietas augstskolas vai vismaz esošās budžeta vietas jadot mazāk turigajiem bet sekmigajiem studentiem.

Es gan domaaju, ka lai paceltos izgliitiibas kvalitaate un noziime, ir jaasamazina gan budzeta vietas, gan par maksu un ir jaapacelj latinja augstaak - tieshaam nopietni iestaajeksaameni, gruutaaki testi, eksaameni taa, lai pat teicamniekiem buutu ko pasviist un paraleeli attiistiit koledzjas un tehniskaas skolas. Protams, arii samazinaat taas vietas, kur ir jau paarprodukcija - ekonomistiem, juristiem utt. Nav arii praata darbs par maksu ljaut divniekkaraljiem iestaaties un tikt pie diplomiem. Arii maksas nodaljaa ir jaabuut stingraakiem priekshnoteikumiem.

Un kāda būtu tā sistēma, lai dalītu studentus turīgajos un mazāk turīgajos? Tikai palielinātos viltotu mazturīgo statusu ieguvušo skaits, paplašinātos uzpirkšanas iespēja, droši vien milzums citu problēmu.

LU šāda mazāk turīgo sistēma tika ieviesta pie stipendiju piešķiršanas, tad nu parādījās tie īstie "mazturīgie". Vispār ir tendence, ka mazāk turīgie jaunieši ir cītīgāki un problēmas iegūt budžeta vietu vai dažādas stipendijas viņiem nesagādā.

Nu piemēram. Ir 200 studentu vietas kkàdà programmā, 50 no tām budžeta. Es saku ka 1. jāceļ mācību kvalitāte skolas, arodskolās un augstskolas; 2) jāpalielina budžeta vietas augstskolas vai vismaz esošās budžeta vietas jadot mazāk turigajiem bet sekmigajiem studentiem.
3) ja arodskolas būs augstāka kvalitāte kāda dala jauniešu izvēlēsies par labu vid. prof. izglītībai nevi ļēpos uz augstskolu.
Rezultāta mazinatos lieko augstskolu studentu skaits, ja arodenes izgl. būtu kāda vērtība un nevajadzētu vilkt to ko nevar pavilkt ( augstskolu).

Par arodskolām (ti, 1. un 3. punkts) piekrītu, bet par 2. punktu gan nē. Pirmkārt, manuprāt, budžetu būtu tieši krietni jāsamazina tām profesijām, uz kurām nāk lielie pieplūdumi un kur, kā tautā saka, ir pārprodukcija. Es, kad stājos iekšā, reāli nesapratu, kam baltu filologos ir nepieciešamas tik daudzas budžeta vietas? Tāpat visus tos komunikāciju zinātnesutt. Otrkārt, patiesībā budžeta vietas nav nemaz tik maz. Varu nosaukt konkrētas vietas, kur vai nu ir tikai budžeta vietas vai maksas vietās studē kādi 2 cilvēki, bet vairāki desmiti ir budžetā. Interesantākais tas, ka daudzi pat no tā nepopulārā gala budžeta izkrīt/paši aiziet un neturpina mācības, kaut varēja to darīt par velti.
Budžeta vietas mazāk turīgajiem, bet sekmīgajiem? Kādēļ gan? Ja turīgs students mācās uz 8, bet mazāk turīgs - uz 7, viņam būtu jābūt priekšrokai pār turīgo? Tas jau pēc sviesta izklausās.

Krista pasteidzās izteikt abas manas domas. :D

Par 100% piekrītu Pievakarei.

Es gan domaaju, ka lai paceltos izgliitiibas kvalitaate un noziime, ir jaasamazina gan budzeta vietas, gan par maksu un ir jaapacelj latinja augstaak - tieshaam nopietni iestaajeksaameni, gruutaaki testi, eksaameni taa, lai pat teicamniekiem buutu ko pasviist un paraleeli attiistiit koledzjas un tehniskaas skolas

Kruta! Mācīt to pašu drazu tikai mazakam cilvēku skaitam, kas to visu var labāk apgūt! Bravo! :D Problēmas sakne ir nekvalitatīvā studiju programmā nevis studentu vājajās spējās to apgūt, lai gan eksistē arī šāda problēma, tomēr tas ir mazākais kamēr programmas pašas par sevi nav kvalitatīvas.
Un tas ir pilnīgs absurds ka mums nav dzīvot spējīga vidēja profesionāla izglītība un cilvēki tērē naudu unaiku lai varētu strādāt to kam ir vajadzīga vid. prof. Izgl.

Kruta! Mācīt to pašu drazu tikai mazakam cilvēku skaitam, kas to visu var labāk apgūt! Bravo! Problēmas sakne ir nekvalitatīvā studiju programmā nevis studentu vājajās spējās to apgūt, lai gan eksistē arī šāda problēma, tomēr tas ir mazākais kamēr programmas pašas par sevi nav kvalitatīvas.

Ja buus mazaaks skaits ar gudraakiem studentiem, tad arii beidzot buus iespeeja pacelt izgliitiibas kvalitaati, jo patreiz taa ir veidota taa, lai visi divplaaksnji un nesekmiigie, peedeejaas kapeikas atdodami, buutu speejiigi izurbties cauri maksas programmai. Nav tachu izdeviigi pacelt standartus, jo tad maksaat speejiigie un griboshie, tachu apguut nevaroshie, izlidos aaraa no augstskolas un dazi labi paliks bez ienjeemumiem, jo neba jau gudriishi no budzeta grupas paliidzees taukus audzeet.

Uh, kaut kur lasīju viedokli, ka ASV daudzi studenti trīcot un drebot par savām mācībām, jo cenas tik augstas, ka bieži vien tā ir ģimenes ilgus gadus sūri grūti krātā nauda un tāpēc daudziem ir tiešām nopietna attieksme un atbildība vecāku priekšā, salīdzinot ar Latviju. Tad nu arī variants. Varētu prasīt 20'000 gadā par to sū.., ko te daudz kur piedāvā. :D

Nav tachu izdeviigi pacelt standartus, jo tad maksaat speejiigie un griboshie, tachu apguut nevaroshie, izlidos aaraa no augstskolas un dazi labi paliks bez ienjeemumiem, jo neba jau gudriishi no budzeta grupas paliidzees taukus audzeet.

Vai tas nav iemesls valsts finansetai arī augstākajai izglītībai? :)

Es vairāk spriezu pēc savas programas, kura nebija nekāda taukaudzēšanas programma, lai gan tas arī eksistē. Manuprāt problēma ir vairāk programmu neatbilstībai darba tirgum un trukstosas prakses nekā tajā ka studenti nespēj "pavilkt" studijas. Vkn pamainit saturu, nevis uz iedomāti grutaku ka biezi labpatikas domāt, bet vienkārši uz citu.

Morgan le Fay, kādā programmā Tu studē/-ji?

Vai tas nav iemesls valsts finansetai arī augstākajai izglītībai?

Kas ir bezmaksas, to ljaudis negrib un nespeej noveerteet. PSRS laikos bija bezmaksas izgliitiiba un studentam nebija jaagrauzj sausa maize. Cilveeki studeet lielaa skaitaa negaaja.

Budžeta vietas mazāk turīgajiem, bet sekmīgajiem? Kādēļ gan? Ja turīgs students mācās uz 8, bet mazāk turīgs - uz 7, viņam būtu jābūt priekšrokai pār turīgo? Tas jau pēc sviesta izklausās.

Lai noņemtu finansiālo slogu mazāk turigajiem. It ka sviests, kāpēc gan finansialam atbalstam priekšroka būtu jādod studentam kurš mācās uz 7 nevis tam kurš uz 8. Bet paskatieties no otras puses. Mazāk turigie ņem kredītus, kuri jāatmaksā ar procentiem respektīvi jāatmaksā ievērojama summa vairāk nekā tika paņemts, kas nozīme to ka mazāk turigie reāli maksā vairāk par izglītību nekā tie kuri var atļauties kredītu neņemt. Un jus tacu neteksiet ka students ar 7 ir dumaks par studentu ar 8 :D, bez tam nav teikts ka situacija nevar but apversta. Tas ir viens.
Otrs. Kredītu atmaksa mēdz būt problematiska.
Vienkārši tālāk jo dziļāk purvā. Tas ir jārisina visos līmeņos.

Morgan le Fay, kādā programmā Tu studē/-ji?

Kāpēc šāds jautājums?

Ziniet kur rodas pārpratumi? Ja kāds pasaka: "mirst tēvs, mirst dēls, mirst mazdēls. Ļoti labi!" Rodas pretreakcija- kāāāā tā drīkst, kas tur labs, ka mirst?????? A labs ir tas ka paaudzes mirst secīgi. Ja dēls un mazdēls mirst pirmie, tas nozīme ka kaut kas sabiedrība ļoti, ļoti nav kārtībā.
Aisbergam ir redzamā un "neredzamā" daļa.

Vēlējos uzzināt, kura programma nav "taukaudzēšanas programma" :D Nē, patiesībā vēlējos iegūt stereotipisku priekšstatu par to, kur studējošs cilvēks tik nesaprātīgi domā par izglītības reformām un demokrātiju.

priekšstatu par to, kur studējošs cilvēks tik nesaprātīgi domā par izglītības reformām un demokrātiju.

Liec priekšā argumentus kas un kāpēc ir nesaprātigi. Tikai tā ir iespējama produktīva diskusija.

Atbildeeshu autores vietaa - taukaudzeeshanas programma ir jebkura programma, kuru beidzot ir minimaalas iespeejas straadaat tajaa sfeeraa, kur tika studeets vai nu deelj aarkaartiigi zemaa pieprasiijuma (tie pashi baltu filologi - cik tad ir potenciaalaas darbavietas?) vai arii kur ir ljoti liela paarprodukcija un darbu dabuu savaa sfeeraa 1 no 100.

Krista+
Loti interesanta diskusija!