Esmu sev atzinusi, ka manās attiecībās ir izveidojusies nepatīkama situācija, par ko es esmu pelnījusi nosodījumi. Man ir draugs, jau ilgu laiku, attiecības ir bijušas kā pa kalniem un lejām, kā jau visiem. Vienu reizi dzīvē bija arī plaisa, kuru radīja viņš, iespējams bija uzradusies cita, bet visdrīzāk tās bija manas iedomas, bet posms bija sāpīgs. Tagad es vairs neesmu pārliecināta par sevi, draugu mīlu, skumstu, ilgojos, bet man ir uzradies mīļākais, ar kuru man ir kaisle, nekas vairāk, jo viņš nav mans tips, un arī es neesmu viņa meitenes tips. Reizēm pieķeru sevi pie domas, ka viņš mani izmanto (mīļākais), un ka nevēlos justies izmantotai, un ka es esmu slikta, ļoti slikta, jo mans draugs mani mīl, un gribu lai esam kopā vienmēr, bet seksuālā ziņā ir kaut kāda plaisa. Nezinu ko gribu no jums, tikai ne nosodījumu, jo tas ka ielaižos ar mīļāko ir nepieklājīgi, viņš nav manis vērts, bet es esmu līdz ausīm. Ko darīt?
58
