Droši vien, ka tas viss izklausās pēc atrunām. Varbūt arī pati sevi iespaidoju, jo vēlos ātrāk kādus rezultātus, bet saprotu tomēr, ka tā tikai sabeidzu savu organismu.
Par brokastīm pilnīgi piekrītu, varēju vēl apēst ko klāt, bet tajā mirklī laikam uzdarbojās tarakāni galvā, jo likās, ka man pietiek. Tagad, protams saprotu, ka slikti rīkojos un tā nodaru pati sev pāri.
Bet pusdienas pagatavot man patiešām nebija laika. :(
Pie piena spēka piegrauzīšu klāt pāris mājās ceptos auzu-riekstu cepumus. Pagājušo nedēļ biju izcepusi, ielikusi kastītē darbā skapī un aizmirsusi. Šovakar būšu veikalā, iepirkšu dažādas lietas neparedzētiem gadījumiem- riekstus, žāvētus augļus(zinu, ka viņos ļoti daudz cukura),kādas sausmaizītes. Ja nu galīgi nesanāk laika pusdienām.